Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” turpmākā finansēšana un nepieciešamie kapitālieguldījumi šogad kļūs par vienu no valsts budžeta lielākajiem pārbaudījumiem, ceturtdien Saeimas debatēs brīdināja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Lēmums par “airBaltic” nepieciešamo papildu kapitālu ir jāpieņem jau šogad, taču tā nodrošināšana rada nopietnas finansiālas un fiskālas dilemmas.
Ministrs norādīja, ka iepriekš aviokompānijai piešķirtais 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevums kalpoja kā “tilta finansējums”, kas deva iespēju jaunajai uzņēmuma vadībai izstrādāt jaunu un ilgtspējīgu biznesa plānu. Satiksmes ministrija ar konkrētiem priekšlikumiem par turpmāko rīcību valdībā varētu nākt klajā augustā vai septembrī, kad tiks meklēti risinājumi šai sarežģītajai situācijai.
Ašeradens uzsvēra, ka “airBaltic” turpmākajai attīstībai un darbībai ir vitāli nepieciešami kapitālieguldījumi. Tomēr to nodrošināšana ir komplicēta, jo pašreizējais valsts budžeta likums un Fiskālās disciplīnas regulējums tieši neparedz šādas iespējas. Tas nozīmē, ka valdībai būs jāmeklē alternatīvi resursu avoti, kas varētu būt gan iekšēji, gan ārēji.
Finanšu ministrs atzina, ka “airBaltic” finansēšanas jautājums būs viens no smagākajiem pārbaudījumiem valsts budžetam. Šāds secinājums balstīts uz jau apstiprināto budžeta deficītu, kas veido 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Papildu finansiālās saistības, ko radītu “airBaltic” atbalsts, var būtiski ierobežot valdības spējas finansēt citas svarīgas prioritātes šogad, tostarp sociālos pasākumus vai infrastruktūras projektus.
Ašeradens piebilda, ka pašreizējā finansiālā situācija ietekmē arī valdības iespējas sniegt papildu atbalstu iedzīvotājiem, piemēram, degvielas cenu pieauguma kompensēšanai. Jebkuri jauni atbalsta pasākumi būtu jāīsteno stingrā saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām un pieejamajiem finanšu resursiem, kas šobrīd ir ierobežoti.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka valdības galvenā prioritāte ir nodrošināt stabilu atbalstu kritiski svarīgiem valsts dienestiem un mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Citu iniciatīvu finansēšanas iespējas šajā periodā būs ierobežotas, kas prasa rūpīgu prioritāšu noteikšanu un resursu plānošanu.
Jau iepriekš ziņots, ka Saeimas deputātu vairākums atbalstīja valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanu “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā. Par aizdevuma piešķiršanu balsoja 49 deputāti, pret bija 23, tostarp koalīcijas pārstāvis Uldis Augulis (ZZS), bet viens deputāts atturējās. Savukārt 15 deputāti no “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nepiedalīties balsojumā.
“airBaltic” koncerna finanšu rezultāti liecina, ka pagājušajā gadā (2023. gadā) apgrozījums pieauga par 4,2%, sasniedzot 779,344 miljonus eiro, salīdzinot ar 2022. gadu. Koncerna zaudējumi 2023. gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2022. gadā. Aviokompānija 2023. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2022. gadā, demonstrējot pakāpenisku atkopšanos pēc pandēmijas.
Pagājušā gada vasarā “airBaltic” akcionāru lokam pievienojās Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro. Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) ir paredzēts noteikt “Lufthansa” līdzdalības galīgo lielumu un citu akcionāru proporcijas, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtermiņa attīstību un stabilitāti.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
