Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finansiālā situācija un nākotnes perspektīvas joprojām ir aktuāla tēma sabiedrībā un uzņēmējdarbības aprindās. Pēc nesenās valdības krīzes, kas apdraudēja lidsabiedrības pastāvēšanu, “airBaltic” beidzot saņēma 30 miljonu eiro lielu aizdevumu. Tomēr nozares eksperti un sabiedrība joprojām ar bažām vēro notikumu attīstību, jo nenoteiktība saglabājas.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs Latvijas Televīzijai sniedzis skaidrojumu par uzņēmuma spēju atmaksāt saņemto aizdevumu līdz noteiktajam termiņam – 31. augustam. Martinovs norāda, ka uzņēmuma vadība ir izstrādājusi un ar padomi saskaņojusi detalizētu aizdevuma atmaksas grafiku, kas tiks iekļauts aizdevuma līgumā. “Pirmšķietami mēs to aizdevumu atmaksāsim, ja vien nenotiks neparedzēti apstākļi vai citi notikumi, ko šobrīd nevaram prognozēt,” viņš uzsver, paužot piesardzīgu optimismu.
Jautāts par to, kā “airBaltic” plāno ģenerēt papildu līdzekļus nākotnē – vai tas būs biežāki lidojumi, pakalpojumu cenu celšana vai taupības pasākumi –, Martinovs atzīmēja, ka visi šie instrumenti ir apsvērti. Viņš atklāja, ka uzņēmums aktīvi strādā pie jaunas stratēģijas un biznesa plāna izstrādes. Šis plāns, kas būs gatavs maija beigās, sniegs lielāku skaidrību par “airBaltic” attīstības virzieniem un to, kā lidsabiedrība plāno nodrošināt savu ilgtspēju.
Lidsabiedrības gada pārskatā norādīts, ka sekmīgai darbībai ziemas periodā varētu būt nepieciešami papildu 100 līdz 150 miljoni eiro. Uz jautājumu par iespējamu atkārtotu valsts atbalsta lūgšanu, Martinovs atbildēja, ka pašreizējā prioritāte un cerība ir saglabāt valsts 25% plus vienas akcijas daļu, bet pārējo kapitālu piesaistīt no privātiem investoriem. “Es neko negribu apsolīt, bet mēs ļoti cenšamies,” viņš atzina, akcentējot izaicinājumus privāto investoru piesaistē.
Vairākas valsts un nozares organizācijas, tostarp Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), ir vienisprātis par “airBaltic” nozīmi Latvijas ekonomikā. Tās darbības pārtraukšana radītu ilgstošu un ievērojamu negatīvu ietekmi uz valsts tautsaimniecību. LTRK vadītāja Katrīna Zariņa uzsver, ka “airBaltic” un Rīgas lidosta ir jāuztver kā vienots veselums, jo to kopīgā darbība nodrošina būtisku infrastruktūru un savienojamību.
Zariņa atzīst, ka ļoti ilgtermiņā “airBaltic” radīto ietekmi Latvijas ekonomikā varētu aizstāt, taču tas nebūtu paveicams mēneša vai pat nedēļu laikā. Vienlaikus viņa norāda, ka uzņēmumam ir nepieciešamas pārmaiņas, lai pielāgotos mainīgajiem tirgus apstākļiem un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Šī situācija uzsver, cik kritiski svarīga ir “airBaltic” spēja stabilizēt savu finansiālo stāvokli un veiksmīgi īstenot jauno stratēģiju, lai turpinātu būt nozīmīgs spēlētājs Latvijas un Baltijas aviācijas tirgū.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
