Krievijas okupētajā Ukrainas Luhanskas apgabalā vietējā tiesa ir piespriedusi 13 gadu ilgu cietumsodu Polijas pilsonim, kurš tika notiesāts par dalību karadarbībā Ukrainas pusē. Šo lēmumu ceturtdien paziņoja Krievijas amatpersonas, vēlreiz uzsverot Maskavas nostāju pret ārvalstu brīvprātīgajiem, kas cīnās Ukrainas armijas rindās.
Notiesātais ir 47 gadus vecais Kšištofs Flačeks. Saskaņā ar Krievijas ģenerālprokurora sniegto informāciju, viņš tika sagūstīts 2024. gada novembrī netālu no stratēģiski svarīgās Časivjaras pilsētas, kas atrodas Doneckas apgabalā un ir bijusi intensīvu kauju epicentrā.
Krievijas tiesa Flačeku tiesāja kā “algotni”, nevis atzina viņu par karagūstekni. Šāda klasifikācija ir kritiski svarīga, jo tā liedz viņam Ženēvas konvencijās paredzēto aizsardzību, kas garantē noteiktas tiesības un humānu attieksmi gūstā saņemtiem karavīriem. Starptautiskās tiesības skaidri definē karagūstekņus un algotņus, un Krievijas interpretācija bieži vien ir pretrunā ar starptautiski atzītām normām.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā tūkstošiem brīvprātīgo no visas pasaules devās uz Ukrainu, lai pievienotos tās aizsardzībai. Daudzi no viņiem iestājās Ukrainas starptautiskajā teritoriālās aizsardzības leģionā, kas ir oficiāla Ukrainas bruņoto spēku sastāvdaļa. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, šādi integrēti brīvprātīgie tiek uzskatīti par likumīgiem kaujiniekiem un tiem pienākas karagūstekņa statuss sagūstīšanas gadījumā.
Taču Krievija konsekventi ignorē šos principus, sistemātiski dēvējot ārvalstu cīnītājus par algotņiem. Šāda rīcība ļauj Krievijai izvairīties no Ženēvas konvenciju piemērošanas un veikt kriminālvajāšanu pret sagūstītajiem ārvalstniekiem okupēto teritoriju “tiesās”, bieži vien ar drakoniskiem un politiski motivētiem spriedumiem, kas neatbilst starptautiskajiem standartiem.
Šis gadījums ar Kšištofu Flačeku nav pirmais. Iepriekš Krievija un tās atbalstītās separātistu “republikas” ir piespriedušas bargus sodus, tostarp nāvessodu, vairākiem ārvalstu brīvprātīgajiem, kas vēlāk tika apmainīti vai atbrīvoti citu apstākļu dēļ. Šie spriedumi kalpo arī kā brīdinājums citiem potenciālajiem ārvalstu brīvprātīgajiem.
Lietas iznākums ir vēl viens apliecinājums Krievijas agresīvajai politikai un tās mēģinājumiem delegitimizēt Ukrainas aizsardzību, tostarp starptautisko atbalstu. Šādas tiesas prāvas un spriedumi tikai padziļina saspīlējumu starp Krieviju un Rietumu valstīm, īpaši Poliju, ar kuru Krievijai jau tā ir ārkārtīgi saspringtas attiecības.
Kšištofa Flačeka notiesāšana uz 13 gadiem cietumā ir smags atgādinājums par konflikta brutalitāti un starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas notiek okupētajās Ukrainas teritorijās, un liecina par Krievijas apņēmību sodīt visus, kas stājas pretī tās agresijai.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
