Saskaņā ar laikraksta “The New York Times” ziņoto, atsaucoties uz avotiem ASV valdībā, Savienotās Valstis un Izraēla bija izstrādājušas slepenu plānu, kas paredzēja bijušā Irānas prezidenta Mahmuda Ahmadinedžada atgriešanos pie varas pēc militāra trieciena Irānai. Šis plāns, kas tika izstrādāts kā daļa no plašākas stratēģijas, diemžēl izgāzās.
Plāna pamatā bija Izraēlas gaisa spēku uzbrukums Teherānā, kura mērķis bija ēka, kurā tobrīd mājas arestā atradās Ahmadinedžads. Šis uzbrukums notika militārās operācijas pirmajā dienā. Satelītattēli apstiprina, ka ēka, kurā mitinājās Islāma revolūcijas gvardes karavīri, tika sagrauta. Taču šajā uzlidojumā cieta ne tikai apsardze – tika ievainots arī pats Ahmadinedžads.
Pēc šī notikuma “cerības uz režīma maiņu” tika zaudētas. Mahmuds Ahmadinedžads kopš uzbrukuma nav parādījies publiski, un viņa pašreizējā atrašanās vieta nav zināma. Šis negaidītais pavērsiens būtiski ietekmēja abu valstu sākotnējo stratēģiju Irānas nākotnes veidošanā.
Ahmadinedžada izvēle par jauno Irānas līderi ir pārsteidzoša un nav pašsaprotama, ņemot vērā viņa pagātni. Viņš bija Irānas prezidents no 2005. līdz 2013. gadam. Šajā periodā Ahmadinedžads bija pazīstams ar savu stingro atbalstu Irānas kodolprogrammai, asu ASV kritiku un aicinājumiem “izdzēst Izraēlu no pasaules kartes”. Tomēr vēlāk viņš mainīja savu retoriku, kritizējot Irānas teokrātisko režīmu un apsūdzot valdību korupcijā. Viņa attiecības ar valdošo eliti kļuva saspīlētas, kā rezultātā viņam trīs reizes – 2017., 2021. un 2024. gadā – tika liegta dalība prezidenta vēlēšanās, un vairāki viņa līdzgaitnieki nonāca cietumā.
Laikraksts “The New York Times” uzsver, ka nav pieejama informācija par Ahmadinedžada iespējamiem sakariem ar Rietumu valstīm. Tāpēc joprojām nav skaidrs, kas varētu būt pārliecinājis viņu piedalīties ASV un Izraēlas plānā par varas maiņu Irānā. Šis aspekts rada daudz jautājumu par slepenās operācijas aizkulisēm un motivāciju.
Tiek spekulēts, ka toreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu šādam plānam, iespējams, iedvesmojusi Venecuēlas viceprezidentes Delsijas Rodrigesas izrādītā gatavība sadarboties ar Vašingtonu pēc nu jau bijušā prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšanas un izvešanas uz ASV. Tas liecina par ASV administrācijas vēlmi izmantot līdzīgus scenārijus režīmu maiņai citās valstīs.
Jāatzīmē, ka ASV un Izraēlas militārās operācijas pirmajā dienā pret Irānu gaisa uzbrukumos tika likvidēti arī Irānas augstākās vadības pārstāvji, tostarp augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei. Šis fakts norāda uz plašāku un ambiciozāku plānu, kura mērķis bija ne tikai režīma maiņa, bet arī Irānas politiskās struktūras destabilizācija no pašiem pamatiem.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
