Pirmdien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par lēmumu atlikt plānoto militāro triecienu Irānai. Šis lēmums pieņemts pēc vairāku Persijas līča valstu, tostarp Kataras, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu, līderu lūguma un notiekošo “nopietno sarunu” dēļ. Paziņojums iezīmē jaunu posmu saspīlētajās attiecībās starp Vašingtonu un Teherānu, piedāvājot cerību uz diplomātisku risinājumu, taču saglabājot spriedzi.
Lai gan Tramps nesniedza detalizētu informāciju par konkrētiem uzbrukuma plāniem, viņš skaidri norādīja, ka ASV militārajiem spēkiem ir dots rīkojums “būt gataviem uzbrukumam plašā mērogā Irānai vienā mirklī, ja netiks panākta pieņemama vienošanās”. Šis brīdinājums uzsver ASV apņēmību saglabāt spiedienu uz Irānu un liecina, ka militāra opcija joprojām atrodas uz galda, ja diplomātiskās pūles izrādīsies neauglīgas.
Prezidents Tramps jau iepriekš bija izteicis stingrus brīdinājumus Irānai. Lai gan konkrēts uzbrukuma datums – 19. maijs – publiski netika atklāts, nedēļas nogalē viņš bija paziņojis, ka “Irānai pulksteņa rādītāji tikšķ, un viņiem būtu labāk rīkoties ātri, citādi no viņiem nekas nepaliks”. Šie vārdi atspoguļoja Vašingtonas pieaugošo neapmierinātību ar Teherānas darbībām reģionā un tās kodolprogrammu.
ASV un Irānas attiecības ir īpaši saasinājušās pēc tam, kad Tramps izstājās no 2015. gada kodolvienošanās un atjaunoja stingras sankcijas pret Irānu. Jau vairākas nedēļas Tramps draudējis, ka aprīļa vidū noslēgtais pamiers varētu beigties, ja Irāna nenoslēgs jaunu vienošanos. Turklāt, kā norādīja prezidents, šādas vienošanās noslēgšanas parametri ir mainījušies, kas liek domāt par sarežģītākiem un stingrākiem nosacījumiem no ASV puses.
Persijas līča valstu iejaukšanās un lūgums atlikt militāro darbību liecina par to bažām par iespējamu reģionālās stabilitātes destabilizāciju. Šīs valstis ir ciešas ASV sabiedrotās un tām ir tiešas intereses novērst plašāku konfliktu, kas varētu ietekmēt to ekonomiku un drošību. Diplomātiskais kanāls, ko tagad veido “nopietnās sarunas”, varētu būt pēdējā iespēja izvairīties no militāras eskalācijas, kas varētu radīt neprognozējamas sekas visam Tuvajiem Austrumiem.
Analītiķi norāda, ka Trampa lēmums atlikt triecienu varētu būt stratēģisks solis, lai dotu iespēju diplomātijai, vienlaikus saglabājot spiedienu. Tas arī demonstrē ASV ciešās attiecības ar tās reģionālajiem sabiedrotajiem un to ietekmi uz Vašingtonas ārpolitikas lēmumiem. Tomēr bumba joprojām ir Irānas pusē – tās reakcija uz šo atlikšanu un gatavība iesaistīties sarunās noteiks turpmāko notikumu gaitu. Pasaule ar aizturētu elpu vēro, vai diplomātija spēs novērst militāru konfrontāciju.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
