Karstās vasaras kļūst par ierastu parādību, un līdz ar tām pieaug arī pilsētu iedzīvotāju sūdzības par pārmērīgu karstumu apbūvētās teritorijās. Šo fenomenu, kas pazīstams kā “siltuma salas”, var redzēt pat no kosmosa, un tas rada nopietnas problēmas pilsētvidē. Ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre un Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Dainis Jakovels uzsver, ka risinājums ir acīmredzams un zaļš – vairāk koku un apstādījumu mūsu pilsētās.
Dainis Jakovels skaidro, ka siltuma salas ir būtiska temperatūras novirze no dabiskās vides, kur cilvēka darbība nav iejaukusies. Kamēr parkā vai mežā pat viskarstākajā dienā var baudīt patīkamu vēsumu, apbūvētās teritorijās betons, asfalts un citi pilsētbūvniecībā izmantotie materiāli uzsilst tik strauji, ka temperatūras starpība ar apkārtējo dabisko vidi var sasniegt pat desmit grādus. Šos datus ikdienā apkopo un analizē satelīti, sniedzot nenovērtējamu informāciju pašvaldībām visā Latvijā, kas jau aktīvi izmanto šos secinājumus apzaļumošanas plānošanā.
Ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre ir pārliecināta, ka daudzdzīvokļu namu pagalmos ir pietiekami daudz vietas, lai veidotu zaļas oāzes, tostarp stādītu kokus, ja vien platība to atļauj. Koki pagalmos rada miera un dabas klātbūtnes sajūtu, kas ir būtisks atbalsta mehānisms ekoloģiskajai daudzveidībai. Tomēr pats galvenais – pārdomāta koku klātbūtne pagalmos un pat zaļumu audzēšana uz balkoniem pasargā mūs pašus no siltuma salu negatīvajām blaknēm.
Laimas Šmites-Ūdres skatījumā, lieli koki pagalmos sniedz daudzveidīgus ieguvumus. To nozīme ir gan ainaviskais faktors, kas veido māju un telpiskuma sajūtu, gan nenovērtējami ekoloģiskie labumi. Pēdējā laikā arvien vairāk tiek novērtēti arī psiholoģiskie aspekti – koki nomierina, mazina stresu un uzlabo garastāvokli. Ne velti nekustamo īpašumu vērtība ar labiekārtotiem apstādījumiem ievērojami pieaug. Koki piešķir pagalmam raksturu un struktūru, zonē telpu, padarot to baudāmu un uzturot ekoloģisko daudzveidību. Tie kalpo kā mājas, barības avots un patvērums daudziem dzīvniekiem un kukaiņiem, veicinot pilsētas bioloģisko daudzveidību.
Mūsdienu klimata pārmaiņu kontekstā koki ir neaizstājami mikroklimata uzturēšanā. Pagalmos, kur aug koki, neveidojas pārmērīgas siltuma salas, jo koku vainagi pazemina gaisa temperatūru, nodrošinot dabisku ēnu. Koki darbojas arī kā pilsētas “plaušas”, attīrot gaisu no piesārņojuma un ražojot skābekli. Tie pasargā no vēja un ar savu sakņu sistēmu efektīvi savāc lietus ūdeni, mazinot plūdu risku. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pārdomāt un veicināt koku un krūmu, īpaši lielo koku, iekļaušanu pilsētvidē, jo pašlaik ir novērojama tendence no kokiem baidīties un pat mēģināt no tiem atbrīvoties.
Ainavu arhitekte norāda, ka cilvēku bailes no lieliem kokiem bieži vien nav pamatotas. Liels darbs ainavu arhitektiem un pilsētplānotājiem ir sadarbība ar iedzīvotājiem, skaidrojot koku nozīmi un ieguvumus. Šmite-Ūdre atzīst, ka parasti katrā mājā atrodas kāds dabas pazinējs, kurš publiskajās apspriedēs iestājas par koku saglabāšanu un stādīšanu. Mums nav jābrauc tālu, lai baudītu dabas tuvumu; mēs paši varam aicināt dabu pie sevis – savos pagalmos, parkos un pat uz balkoniem, radot zaļāku, vēsāku un veselīgāku pilsētvidi.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
