Liepājas cietuma ikdienas rutīna, kas saistīta ar ieslodzīto konvojēšanu uz dažādām ārstniecības iestādēm, atkal nonākusi sabiedrības un tiesu uzmanības lokā. Šoreiz tas noticis, pateicoties kāda ieslodzītā neatlaidībai, kurš vērsies ar vairākām sūdzībām, un guvis nozīmīgu uzvaru Liepājas Apgabaltiesā. Tiesas lēmums uzsver nepieciešamību ievērot ieslodzīto cilvēktiesības un cieņu pat stingras drošības apstākļos.
Konkrētajā gadījumā ieslodzītā neapmierinātību un vēlmi meklēt taisnību tiesā radīja Liepājas cietuma darbinieku prasība veikt pilnīgu kailuma pārmeklēšanu. Šī procedūra ietvēra ne tikai izģērbšanos, bet arī noteiktu kustību veikšanu, lai pārliecinātos, ka ieslodzītais nav paslēpis kādus aizliegtus priekšmetus. Sūdzības autors norādīja, ka šāda prakse ir ne tikai pazemojoša, bet arī prettiesiska, pārkāpjot fundamentālas cilvēka tiesības uz cieņu un privātumu.
Papildus pārmeklēšanas procedūrām, ieslodzītais izteica sūdzības arī par citiem apstākļiem, kas ietekmē viņa labklājību cietumā. Viņš norādīja uz medicīnas personāla neadekvātu attieksmi, kā arī uz problemātiskiem dzīves apstākļiem, piemēram, cietuma logu, pa kuru neiespīd pietiekami daudz saules gaismas, kā rezultātā ieslodzītajam konstatēts hronisks D vitamīna trūkums. Šie aspekti kopumā veidoja ieslodzītā iesniegto sūdzību pamatotību, liecinot par plašāku problēmu loku ieslodzījuma vietā.
Lai gan cietumos ir nepieciešamas stingras drošības prasības, lai nodrošinātu kārtību un novērstu aizliegtu priekšmetu ievazāšanu, ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp šīm prasībām un ieslodzīto pamattiesībām. Cilvēktiesību standarti, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, nepārprotami norāda, ka jebkurām drošības procedūrām jābūt proporcionālām un nedrīkst aizskart personas cieņu. Pilnīga kailuma pārmeklēšana, kas tiek veikta bez pietiekama pamatojuma un bez alternatīvu apsvēršanas, bieži vien tiek uzskatīta par pazemojošu izturēšanos.
Liepājas Apgabaltiesas lēmums šajā lietā ir nozīmīgs precedents. Tas ne tikai atjauno taisnīgumu konkrētajam ieslodzītajam, bet arī kalpo kā atgādinājums visām ieslodzījuma vietām par nepieciešamību pastāvīgi pārskatīt un pilnveidot savas drošības procedūras, nodrošinot, ka tās atbilst mūsdienu cilvēktiesību standartiem. Šis spriedums apliecina, ka pat ieslodzījuma apstākļos cilvēka cieņa un tiesības ir jārespektē un jāaizstāv, un ka tiesas ir gatavas stāties pretī praksēm, kas šīs tiesības pārkāpj.
Cerams, ka šis tiesas lēmums rosinās diskusijas un veicinās pārmaiņas citos Latvijas cietumos, kur līdzīgas prakses, iespējams, joprojām tiek pielietotas. Ieslodzīto tiesību ievērošana ir būtiska daļa no tiesiskas valsts principiem un humānas sabiedrības vērtībām.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
