Čehijas galvaspilsētā Prāgā svētdien atkal pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai paustu stingru noraidījumu premjerministra Andreja Babiša valdības iecerei būtiski pārveidot sabiedriskā radio un televīzijas finansēšanas sistēmu. Šie protesti nav atsevišķs incidents, bet gan daļa no virknes demonstrāciju, kas pēdējā laikā satricinājušas Čehiju, un jau pirmdien plānots sabiedriskās raidorganizācijas darbinieku streiks, kas liecina par augošo spriedzi un neapmierinātību.
Valdības plāns, kas tika apstiprināts nedēļas sākumā, paredz atcelt pašreizējo sistēmu, kurā privātpersonas, mājsaimniecības un uzņēmumi maksā abonēšanas maksu par piekļuvi sabiedriskajam radio un televīzijai. Tā vietā sabiedriskie mediji tiktu pilnībā finansēti no valsts budžeta. Lai gan pirmajā acu uzmetienā tas varētu šķist kā atvieglojums iedzīvotājiem, kritiķi un mediju eksperti brīdina, ka šāds solis ir tiešs apdraudējums sabiedrisko mediju neatkarībai un to spējai objektīvi pildīt savas funkcijas demokrātiskā sabiedrībā.
Sabiedriskie mediji, kuru uzdevums ir nodrošināt plašu un daudzveidīgu informāciju, analīzi un diskusijas, tradicionāli tiek finansēti no neatkarīgiem avotiem, piemēram, abonēšanas maksām, lai saglabātu autonomiju no politiskās ietekmes. Pilnīga atkarība no valsts budžeta nozīmētu, ka mediju saturs un darbība varētu tikt pakļauta valdošās partijas vai valdības interesēm, potenciāli ierobežojot kritiskas reportāžas un viedokļu dažādību.
Turklāt valdības iecerētais plāns paredz ne tikai finansēšanas modeļa maiņu, bet arī ievērojamu sabiedrisko mediju pašreizējo budžetu samazināšanu. Tas rada nopietnas bažas par to spēju uzturēt augstu satura kvalitāti un tehniskās iespējas. Valsts radio un televīzijas vadītāji jau ir norādījuši, ka šāda situācija liktu viņiem atlaist simtiem darbinieku, kas ne tikai ietekmētu nodarbinātību, bet arī radītu neatgriezeniskus zaudējumus mediju nozares profesionālajai kapacitātei.
Šo reformu kritiķi norāda, ka tās neparedz nekādas garantijas par finansējumu nākotnē, atstājot sabiedriskos medijus pastāvīgā finansiālā nenoteiktībā un valdības labvēlības gūstā. Šāda situācija varētu vājināt mediju spēju veikt savu lomu kā ceturtajai varai, kas uzrauga valsts pārvaldes darbu un nodrošina sabiedrībai nepieciešamo informāciju lēmumu pieņemšanai.
Andrejs Babišs, kura valdība virza šīs izmaiņas, jau iepriekš ir saņēmis kritiku par mēģinājumiem ietekmēt mediju vidi Čehijā. Līdz ar to pašreizējie priekšlikumi tiek uztverti kā vēl viens solis ceļā uz mediju kontroles palielināšanu. Sabiedrības un mediju kopienas mobilizācija Prāgā un gaidāmais streiks apliecina, ka šis jautājums ir kļuvis par nozīmīgu cīņas lauku par demokrātijas pamatprincipiem un vārda brīvību Čehijas Republikā.
Starptautiskā sabiedrība un mediju organizācijas ar bažām vēro notikumus Čehijā, jo līdzīgi mēģinājumi pakļaut sabiedriskos medijus valsts kontrolei ir novēroti arī citās Eiropas valstīs, bieži vien ar negatīvām sekām demokrātijas kvalitātei un pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Šie protesti simbolizē plašāku cīņu par neatkarīgas žurnālistikas saglabāšanu un stiprināšanu.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
