Čehijas Konstitucionālā tiesa trešdien pieņēmusi nozīmīgu lēmumu, nostājoties valsts prezidenta Petra Pavela pusē un nosakot, ka viņam ir jādod iespēja pārstāvēt Čehiju gaidāmajā NATO samitā. Šis spriedums atrisina spriedzi starp prezidenta biroju un premjerministra Andreja Babiša vadīto valdību par to, kam pienākas pārstāvēt valsti starptautiskā līmenī.
Tiesas rīkojums skaidri nosaka, ka “ministru kabinetam, ārlietu ministram un ministrijai ir jāļauj prezidentam piedalīties gaidāmajā samitā,” kā paziņots Konstitucionālās tiesas paziņojumā. Lai gan galīgais lēmums par kompetences strīdu starp prezidentu un valdību tiks pieņemts vēlāk, iespējams, dažu mēnešu laikā, šis starplēmums nodrošina, ka prezidents Pavels varēs pildīt savas reprezentatīvās funkcijas jau jūlijā Ankarā paredzētajā NATO samitā.
Konflikts radās pēc tam, kad premjerministra Babiša valdība paziņoja par lēmumu, ka Čehiju samitā pārstāvēs premjers kopā ar ārlietu un aizsardzības ministriem. Šāds solis bija bezprecedenta, jo kopš Čehijas pievienošanās NATO 1999. gadā valsti alianses samitos vienmēr pārstāvējis prezidents. Petrs Pavels, reaģējot uz šo lēmumu, vērsās Konstitucionālajā tiesā, apstrīdot premjerministra pilnvaras šajā jautājumā un lūdzot precizēt prezidenta un valdības lomas valsts pārstāvēšanā ārvalstīs.
Prezidents Pavels uzsvēra, ka valdības lēmums ir īpaši neveiksmīgs un neatbilst konstitūcijai, kas nosaka, ka valsti ārvalstīs reprezentē prezidents. Premjerministrs Babišs savu lēmumu pamatoja ar nepieciešamību skaidrot, kāpēc Čehija joprojām nepilda savas saistības palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Nesen NATO ģenerālsekretārs Marks Rite kritizēja Prāgu par to, ka tā arī 2025. gadā nesasniegs šo mērķi, uz ko Babišs atbildēja, ka arī šogad valsts to neizdarīs.
Šis incidents atspoguļo dziļās politiskās domstarpības un saspringtās attiecības starp prezidentu Pavelu un premjerministru Babišu. Pavels 2023. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja tieši Babišu, un kopš tā laika abu politiķu starpā ir bijušas vairākas asas sadursmes. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija pērnais konflikts par valdības sastāvu, kad Pavels atteicās apstiprināt vides ministra amatā partijas “Autobraucēji sev” (AUTO) izvirzīto kandidātu Filipu Tureku, pamatojot to ar Tureka pretrunīgi vērtētajiem rasistiskajiem un seksistiskajiem izteikumiem, kas nav savienojami ar ministra amatu demokrātiskā valstī.
Turklāt abu politiķu viedokļi atšķiras arī ārpolitikas jautājumos. Prezidents Pavels ir stingrs Ukrainas atbalstītājs tās cīņā pret Krievijas agresiju, savukārt Babiša vadītā valdība ir atteikusies sniegt Kijivai jebkādu tiešu militāru palīdzību. Šī Konstitucionālās tiesas lēmums ne tikai apstiprina prezidenta lomu Čehijas ārpolitikas veidošanā, bet arī akcentē konstitucionālo pilnvaru robežas starp dažādām valsts institūcijām.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
