Latvijas valdošā koalīcija ir panākusi vienošanos par steidzamu rīcību, lai izstrādātu kompensāciju mehānismu iedzīvotājiem, kuri varētu ciest zaudējumus ārvalstu bezpilota lidaparātu (dronu) incidentu rezultātā. Šis lēmums pieņemts, reaģējot uz pieaugošajiem drošības riskiem un vairākiem gadījumiem, kad droni ir ielidojuši Latvijas teritorijā un nodarījuši postījumus.
Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) paziņoja, ka pirmdienas koalīcijas sanāksmē panākta vienprātība par nepieciešamību kopīgi strādāt pie likumdošanas izmaiņām. Efektīvākais formāts šim darbam būs starpinstitūciju darba grupa, kuras vadību uzņemsies Tieslietu ministrija. Darbā tiks iesaistītas arī citas atbildīgās institūcijas, un tās darbu plānots uzsākt tuvākajā laikā.
Ministrs uzsvēra, ka skaidrs un efektīvs regulējums ir vitāli svarīgs gan valsts drošības dienestiem, gan iedzīvotājiem. Notriektie droni var radīt neparedzētus riskus uz zemes, un līdz šim nav bijis skaidras kārtības, kā kompensēt privātpersonām radītos zaudējumus. Jaunā iniciatīva mazinās bažas aizsardzības nozarei un vienlaikus nodrošinās iedzīvotāju īpašuma drošību un tiesisko aizsardzību.
Svarīgi atzīmēt, ka Tieslietu ministrija šajā procesā pildīs koordinējošo lomu, savukārt Aizsardzības ministrija aktīvi piedalīsies satura izstrādē, nodrošinot, ka jaunais mehānisms ir saskaņots ar valsts aizsardzības stratēģiju.
Iniciatīvu ieviest šādu kompensāciju mehānismu izvirzījusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Kā spilgtu piemēru, kas aktualizēja šo jautājumu, ZZS minēja šī gada maija sākumā Rēzeknē notikušo incidentu. Toreiz nokritis drons nodarīja ievērojamus zaudējumus privātpersonai, taču spēkā esošā likumdošana neparedzēja iespēju šos zaudējumus kompensēt, atstājot cietušo bez atbalsta.
ZZS rosināja veikt grozījumus likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, paplašinot tā darbības jomu. Jaunais regulējums paredzētu kompensācijas ne tikai formāli izsludinātas ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, bet arī gadījumos, kad apdraudējums ir pielīdzināms šādām situācijām, pat ja tās nav oficiāli izsludinātas. Šādi grozījumi nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības kopējām interesēm un katra individuālā iedzīvotāja īpašuma tiesību aizsardzību, stiprinot uzticību valsts institūcijām.
Papildus likuma grozījumiem ir paredzēts uzdot Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt detalizētu kārtību, kādā iedzīvotāji varēs iesniegt un kā tiks izvērtētas kompensācijas prasības. Tas nodrošinās skaidru un caurspīdīgu procesu.
Vērts pieminēt, ka, runājot par drošības izaicinājumiem, finanšu ministrs Kučinskis pieskārās arī izglītības jomai. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt līdzšinējo pieeju un nepieļaut pilnīgu atgriešanos pie attālinātās mācīšanās, taču vienlaikus nodrošināt iespēju to izmantot ārkārtas situācijās, piemēram, tieša dronu apdraudējuma gadījumā. Kučinskis norādīja uz Ukrainas pieredzi, kas apliecina attālināto mācību ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz bērnu attīstību.
Pēdējā laikā Latvijā, īpaši austrumu pierobežā, ir fiksēti vairāki ar bezpilota lidaparātiem saistīti incidenti. Viens no tiem, kas izpelnījās plašu sabiedrības uzmanību, bija Rēzeknes gadījums maija sākumā. Vēlāk, 8. jūnijā, NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji Latgalē notrieca Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušu ārvalstu bezpilota lidaparātu. Šie notikumi nepārprotami apliecina nepieciešamību pēc skaidra un operatīva risinājuma.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
