Pēdējās dienās starptautiskā uzmanība ir pievērsta Taivānas šaurumam un apkārtējiem ūdeņiem, kur Ķīna ir izvietojusi iespaidīgu jūras spēku klātbūtni. Taivānas drošības amatpersonas apstiprinājušas, ka reģionālajos ūdeņos, kas stiepjas no Dzeltenās jūras līdz Dienvidķīnas jūrai un tālāk uz Klusā okeāna rietumu daļu, ir novēroti vairāk nekā 100 Ķīnas kuģi. Šajā flotē ietilpst ne tikai jūras spēku un krasta apsardzes vienības, bet arī jūras izpētes un pētniecības kuģi, kas liecina par plašu un koordinētu operāciju.
Anonīma drošības amatpersona aģentūrai AFP atklāja, ka šī kuģu izvietošana sākās jau pirms ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina samita Pekinā. Pēc abu valstu vadītāju tikšanās flotes apjoms tika vēl vairāk palielināts, sasniedzot vairāk nekā simts kuģu. Šis fakts norāda uz mērķtiecīgu un ilgtermiņa Ķīnas stratēģiju reģionā, nevis tikai īstermiņa reakciju uz konkrētiem notikumiem.
Taivānas Nacionālās drošības padomes vadītājs Džozefs Vu publiskoja 23. maija karti, kas vizuāli apliecināja Ķīnas jūras spēku izvietojumu. Kartē bija redzams, kā Ķīnas jūras kara flotes un krasta apsardzes kuģi ir izkliedēti plašā teritorijā – no Dzeltenās jūras pie Korejas pussalas līdz Dienvidķīnas jūrai un Klusā okeāna rietumu daļai. Šāda mēroga klātbūtne raisa jautājumus par Pekinas nodomiem un rada nopietnas bažas Taivānas un tās reģionālo sabiedroto vidū.
Lai gan precīzs šo kuģu darbības mērķis pašlaik nav pilnībā skaidrs, ir zināms, ka Ķīnas jūras spēki un krasta apsardzes vienības iepriekš ir veikušas mācības šajos ūdeņos. Taču vairāk nekā 100 kuģu vienlaicīga klātbūtne ir neparasta un var liecināt par kaut ko vairāk nekā tikai rutīnas manevriem. Tiek spekulēts, ka tā varētu būt gan spēka demonstrācija, gan sagatavošanās iespējamiem scenārijiem, gan arī mēģinājums nostiprināt Ķīnas teritoriālās pretenzijas.
Ir svarīgi atzīmēt, ka pēdējos gados Ķīna ir būtiski pastiprinājusi militāro spiedienu uz Taivānu, ko tā uzskata par savu neatņemamu teritorijas daļu. Gandrīz katru dienu ap salu tiek izvietoti iznīcinātāji un karakuģi, un regulāri tiek rīkotas plaša mēroga militārās mācības. Šī nepārtrauktā militārā aktivitāte ir daļa no Pekinas ilgtermiņa stratēģijas, lai piespiestu Taivānu apvienoties ar kontinentālo Ķīnu, ja ne ar mierīgiem, tad ar citiem līdzekļiem. Līdz ar to pašreizējā masīvā flotes izvietošana ir tikai vēl viens posms šajā pieaugošajā spriedzes eskalācijā.
Šāda mēroga jūras spēku koncentrācija ne tikai paaugstina reģionālās drošības riskus, bet arī liek starptautiskajai sabiedrībai ar bažām vērot notiekošo. Taivāna, kas bauda ASV atbalstu, ir nonākusi sarežģītā ģeopolitiskā situācijā, kurā tās suverenitāte tiek nepārtraukti apšaubīta. Šie notikumi uzsver nepieciešamību pēc diplomātiskas risinājuma meklēšanas un starptautiskās stabilitātes saglabāšanas Klusā okeāna reģionā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
