Ievērojamais vācu kino režisors Vims Venderss izraisījis plašas diskusijas kino pasaulē, paziņojot par sava 1975. gada klasikas darba “Falsche Bewegung” (latviski – “Nepareizais gājiens”) atsaukšanu no visām straumēšanas un digitālajām platformām. Tāpat apturēta arī turpmāka filmas izplatīšana citos formātos. Šis radikālais solis sperts, reaģējot uz intensīvām debatēm par kailskatiem filmā, kuros redzama tobrīd tikai 13 gadus vecā aktrise Nastasja Kinska.
Venderss savā paziņojumā platformā “Instagram” norādīja, ka filma tiek atsaukta no “visām pašreizējām izplatīšanas un demonstrēšanas formām”. Tas nozīmē, ka straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem, televīzijas raidorganizācijām un izplatīšanas partneriem tiks dots rīkojums nekavējoties pārtraukt filmas publisku pieejamību. Šāds lēmums ir bezprecedenta notikums tik nozīmīga režisora karjerā, un tas liek aizdomāties par mākslas darbu mūžīgumu un to, kā mēs raugāmies uz pagātnes radīto saturu mūsdienu kontekstā.
Kontroversiālā aina filmā “Nepareizais gājiens”, kas ir Gētes romāna “Vilhelms Meisters” moderna adaptācija, ataino tolaik jauno aktrisi Nastasju Kinsku ar kailu ķermeņa augšdaļu. Kinska, kurai šobrīd ir 65 gadi, gadiem ilgi ir centusies panākt šīs divu minūšu ainas izņemšanu no filmas, norādot uz tās ietekmi uz viņas dzīvi un publisko tēlu. Viņas lūgumi, šķiet, beidzot ir guvuši atbalsi no paša režisora.
Reaģējot uz Kinskas ilgstošajām bažām un publiskajām debatēm, Vims Venderss trešdien publicētā paziņojumā publiski atvainojās aktrisei. Viņš apliecināja, ka filmas izplatīšana tiks apturēta, līdz tiks atrasts “abpusēji pieņemams risinājums”. Šis žests ir būtisks solis, kas apliecina režisora vēlmi risināt morāli un ētiski sarežģītu situāciju, kas skar gan mākslas brīvību, gan indivīda tiesības uz privātumu un cieņu.
Vendersa lēmums Vācijā ir izraisījis plašas diskusijas ne tikai par konkrēto filmu, bet arī par fundamentālu jautājumu: vai un kādā mērā ir pieļaujama pagātnes mākslas darbu mainīšana vai cenzēšana? Kamēr daži nozares pārstāvji šo brīdi uzskata par “lielu iespēju” pārskatīt esošās normas un praksi, citi pauž bažas par vēsturiskā konteksta ignorēšanu un mākslas integritātes apdraudējumu.
Reaģējot uz šiem notikumiem, Vācijas Kinoakadēmija ceturtdien paziņoja, ka septembrī rīkos īpašu sanāksmi, lai padziļināti risinātu jautājumus, ko radījis Vendersa lēmums. Akadēmijas prezidenti Vikija Krīpsa un Florians Gallenbergers uzsvēra, ka šis gadījums ir izraisījis “spraigas debates” ne tikai publiskajā telpā, bet arī pašā kino industrijā. Viņi norādīja, ka būs nepieciešams laiks, lai vienlīdzīgi apsvērtu visus juridiskos, etiskos, mākslinieciskos un kultūras aspektus. Līdz ar to akadēmijas lēmums par to, kā turpmāk rīkoties ar šāda veida situācijām un konkrēto filmu, nav gaidāms ātrāk kā pēc septembra sanāksmes. Šis gadījums kalpo kā spilgts piemērs tam, cik sarežģītas un daudzdimensionālas ir debates par mākslas darbu interpretāciju un pielāgošanu mainīgajai sabiedrības morālei un vērtībām.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
