Krievijas diktators Vladimirs Putins, kuru līdzīgi kā viņa bērnu tiesību aizsardzības ombudi Mariju Ļvovu-Belovu meklē Starptautiskā Krimināltiesa (SKT), ir iecēlis Ļvovu-Belovu par jaunizveidotā Bērnu aizsardzības fonda vadītāju. Šis rīkojums stājās spēkā 14. aprīlī, radot plašu sašutumu un jautājumus par Krievijas režīma cinismu.
SKT 2023. gada 17. martā izdeva aresta orderus gan Putinam, gan Ļvovai-Belovai, apsūdzot viņus kara noziegumos par ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām Ukrainas teritorijām. Starptautiskās tiesības skaidri definē šādu bērnu piespiedu pārvietošanu kā kara noziegumu, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem.
Krievijas reakcija uz šiem aresta orderiem bija agresīva un demonstratīva. Maskava atbildēja, izsludinot meklēšanā pašus SKT tiesnešus, bet bēdīgi slavenais eksprezidents Dmitrijs Medvedevs pat draudēja ar nāvi visiem SKT tiesnešiem, ja kāda valsts uzdrošināsies arestēt Putinu. Šā gada decembrī Maskavas tiesa aizmuguriski piesprieda ilgus cietumsodus deviņiem SKT pārstāvjiem, tostarp prokuroram Karimam Hanam, kuram tika piespriests 15 gadu ieslodzījums par “absolūti nelikumīgu” Krievijas pilsoņu aresta orderu pieprasīšanu. Starp “tiesībsargu” nežēlastībā kritušajiem bija arī tiesas prezidente Tomoko Akane un citi augsta ranga darbinieki, kuri visi tika izsludināti starptautiskajā meklēšanā.
Marijas Ļvovas-Belovas personīgā dzīve un darbība ir cieši saistīta ar Krievijas agresiju Ukrainā. Jāpiebilst, ka 2024. gada septembrī SKT meklētā Krievijas bērnu ombude un daudzbērnu mamma Ļvova-Belova apprecējās ar propagandas kanāla “Carjgrad” dibinātāju un “pareizticīgo oligarhu” Konstantīnu Malofejevu. Malofejevs ir pazīstams kā viens no “krievu pasaules” ideoloģijas atbalstītājiem, kurš kopš 2014. gada ir finansējis separātistus Ukrainas dienvidaustrumu Donbasa reģionā un iekļauts ES un ASV sankciju sarakstos. Pirms tam Ļvova-Belova pameta savu vīru, mācītāju Pāvelu Kogeļmanu, ar kuru viņai bija pieci bioloģiskie bērni un vēl četri adoptēti. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā viņa 2023. gadā “adoptēja” 17 gadus veco Filipu Golovņu, kuru pirms tam izveda no Krievijas okupantu izpostītās Mariupoles. Šķirtais Malofejevs ir triju bērnu tēvs.
Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā Ļvova-Belova aktīvi nodarbojās ar bērnu deportēšanu no okupētajām teritorijām, viņu aizvešanu uz Krieviju un piespiedu adopciju svešās ģimenēs, par ko arī tika iekļauta Rietumu sankciju sarakstos. Zīmīgi, ka viņas jaunais vīrs Malofejevs pavisam nesen aicināja Ukrainai uzmest kodolbumbu, lai “mēneša” laikā izbeigtos jau piekto gadu ilgstošā “speciālā militārā operācija”, demonstrējot abu pāra radikālismu.
Šo notikumu kontekstā īpaši zīmīgi ir Krievijas Valsts domes pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts par armijas “eksteritoriālu” izmantošanu, lai “aizsargātu” Krievijas pilsoņus ārvalstīs. Paskaidrojošajā uzziņā teikts, ka tā mērķis ir Krievijas pilsoņu tiesību aizsardzība gadījumos, ja tie ārvalstīs tiek aizturēti vai pakļauti cita veida vajāšanai. Lēmumu par šādu armijas pielietojumu pieņems prezidents. Šis solis liecina par Krievijas vēlmi paplašināt savu ietekmi un, iespējams, nodrošināt imunitāti saviem pilsoņiem, kuriem draud arests ārvalstīs, piemēram, Starptautiskās Krimināltiesas orderu gadījumos. Krievija jau iepriekš ir saskārusies ar savu “slaveno” pilsoņu aizturēšanu ārzemēs, piemēram, ieroču tirgotāja Viktora Buta gadījums, kurš tika arestēts pēc ASV pieprasījuma un vēlāk apmainīts pret ASV basketbolisti Britniju Graineri, vai citi politieslodzīto apmaiņas gadījumi.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
