Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmuma godināt Otrā pasaules kara vienību, kas tiek saistīta ar poļu civiliedzīvotāju masveida slaktiņiem, vairāk nekā puse Polijas iedzīvotāju ir sākuši raudzīties uz ukraiņiem negatīvākā gaismā. Šis notikums ir radījis jaunu spriedzi jau tā sarežģītajās abu kaimiņvalstu attiecībās, atkal izceļot smagas vēsturiskas traumas.
Prezidents Zelenskis maijā izdeva dekrētu, ar kuru piešķīra goda nosaukumu “UPA varoņi” Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgajam speciālo operāciju centram “Ziemeļi”. Šis solis tika pamatots ar vēlmi “atjaunot nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas”, laikā, kad Ukraina cīnās pret Krievijas agresiju. Tomēr Polijā šis dekrēts tika uztverts ar lielu sašutumu, jo Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) Polijā tiek viennozīmīgi asociēta ar briesmīgajiem Volīnijas slaktiņiem.
Poļu laikrakstā “Rzeczpospolita” publicētie aptaujas rezultāti skaidri atspoguļo šo negatīvo tendenci. 51,9% respondentu norādīja, ka viņu viedoklis par ukraiņiem ir kļuvis negatīvāks. Tikmēr 31,9% aptaujāto apgalvoja, ka Zelenska lēmums viņus nav ietekmējis, savukārt tikai 4,5% respondentu viedoklis ir uzlabojies. 11,7% poļu nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Reaģējot uz notikušo, Polijas prezidents Karols Navrockis (šī informācija nāk no oriģinālā raksta, kas datēts ar 2026. gadu, tādējādi pieņemot nākotnes scenāriju) ir publiski paziņojis, ka Volodimiram Zelenskim būtu jāatņem Polijas augstākais valsts apbalvojums – Baltā ērgļa ordenis, kas viņam tika piešķirts 2023. gadā. Zelenska dekrēts izraisīja plašu kritiku visā Polijas politiskajā spektrā, radot dziļas bažas par abu valstu nākotnes attiecībām.
Ukrainas Ārlietu ministrija, cenšoties mazināt spriedzi, paziņoja, ka “nav bijis nodoma aizvainot draudzīgo Polijas tautu”. Tomēr vēsturiskās atmiņas par Volīnijas traģēdiju ir pārāk dziļi iesakņojušās poļu apziņā, lai šāds paziņojums spētu pilnībā nomierināt sabiedrību.
Volīnijas slaktiņš, ko Polijā dēvē par Volīnijas traģēdiju, bija Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) īstenota etniska tīrīšana, kuras mērķis bija masveidā iznīcināt poļu civiliedzīvotājus. Šis notikums ir viens no sāpīgākajiem un nepatīkamākajiem strīdus punktiem Ukrainas un Polijas attiecībās. Pirms Otrā pasaules kara Volīnijas reģions bija sadalīts starp PSRS un Poliju. Pēc tam, kad PSRS okupēja poļu Volīnijas daļu un vēlāk šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā UPA, kas cīnījās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, uzsāka organizētas poļu iznīcināšanas akcijas.
Tiek lēsts, ka šo brutālo akciju laikā līdz pat 1945. gadam tika noslepkavoti aptuveni 60 000 līdz 100 000 etnisko poļu. Atbildes reakcijā un sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī aptuveni divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai izplatoties arī uz citiem Polijas austrumu un dienvidu reģioniem, un komunistiskajam režīmam veicot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu. Šie notikumi joprojām ir dziļa rēta abu tautu kolektīvajā atmiņā, un jebkura rīcība, kas atdzīvina šīs atmiņas, var būtiski ietekmēt abu valstu attiecības.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
