Vēl nesen Kremļa kontrolētie mediji ar ļaunu prieku un nicinošu toni izplatīja vēstījumus par gaidāmo degvielas krīzi Eiropā. Propagandisti zīmēja drūmas ainas, kurās eiropieši, zaudējuši piekļuvi Krievijas energoresursiem, būs spiesti atgriezties pie zirgiem kā galvenā transporta veida, atsakoties no saviem lepniem automobiļiem. Šie draudi un izsmiekls bija daļa no plašākas informatīvās kampaņas, kuras mērķis bija iedragāt Rietumu vienotību un pārliecību par savu spēju pastāvēt bez Krievijas piegādēm.
Pirms pāris gadiem Krievijas valsts finansētais kanāls “RT” pat izveidoja video, kas ātri izplatījās sociālajos tīklos. Tajā, ar pamācošu un ņirgājošu intonāciju, tika attēlots stāsts par Eiropu, kas palikusi bez Krievijas enerģijas resursiem. “Pārejiet uz alternatīviem transporta veidiem, jo degviela kļūs tikai dārgāka,” ar smaidu sejā brīdināja propagandas meistari, netieši norādot uz Krievijas enerģijas neaizvietojamību.
Ironiski, bet šķiet, ka liktenis ir nolēmis šo scenāriju īstenot, veicot nelielu, taču būtisku ģeogrāfisku korekciju. Tagad degvielas krīze ir smagi skārusi pašu Krieviju. Situācija ar degvielas pieejamību valstī ir ievērojami pasliktinājusies, un tirdzniecības ierobežojumi ieviesti jau katrā ceturtajā Krievijas reģionā.
Problēmas novērotas gan valsts rietumu pierobežā, tostarp Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas atrodas tuvu Ukrainas robežai un ir pakļauti militārā konflikta ietekmei, gan arī attālākos reģionos iekšzemē. Īpaši satraucoša ir situācija Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā. Šis reģions vēsturiski ir viens no Krievijas galvenajiem naftas ieguves centriem, nodrošinot aptuveni 40% no valsts naftas. Pat šeit ieviesti degvielas pārdošanas limiti pircējiem, kas liecina par krīzes dziļumu.
Vēl dramatiskāka situācija vērojama Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, kur loģistikas problēmas ir vēl lielākas. Pieejamā informācija liecina, ka okupētajā un anektētajā Krimas pussalā, kā arī Sevastopolē, degvielas tirdzniecība atsevišķos periodos tikusi pat pilnībā apturēta. Okupētajā Luhanskas apgabalā krīzes dēļ ieviesta normēšana, kas liedz vienam pircējam iegādāties vairāk par 20 litriem degvielas – apjoms, kas daudzās valstīs pat netiktu uzskatīts par pilnu tvertni.
Analītiķi norāda, ka degvielas deficīts Krievijas iekšējā tirgū ir vairāku faktoru ietekmē. Pirmkārt, starptautiskās sankcijas būtiski apgrūtina naftas pārstrādes iekārtu remontu un modernizāciju, samazinot ražošanas efektivitāti. Otrkārt, kopējie loģistikas traucējumi, ko pastiprina gan militārais konflikts, gan infrastruktūras problēmas, sarežģī degvielas piegādi uz dažādiem reģioniem. Treškārt, Ukrainas armijas veiktie dronu triecieni pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir būtiski samazinājuši valsts ražošanas jaudas, radot tiešu ietekmi uz tirgu. Visbeidzot, ievērojami palielinātais armijas patēriņš, kas saistīts ar karadarbību Ukrainā, rada papildu spiedienu uz ierobežotajiem resursiem, novirzot degvielu no civilā patēriņa.
Šī situācija kalpo kā spilgts piemērs tam, kā agresīva propaganda un draudi, kas vērsti pret citām valstīm, var atgriezties kā bumerangs, smagi ietekmējot pašu sējēju.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
