Krievijas politiskajā ainavā atkal uzvirmojušas diskusijas par nāvessoda piemērošanu, šoreiz tēmējot uz korumpētiem ierēdņiem. Valsts domē ir iesniegts likumprojekts, kas paredz augstāko soda mēru tiem, kuru korupcijas darbības tieši apdraud valsts drošību un aizsardzības spējas. Šo iniciatīvu virza frakcijas “Taisnīgā Krievija” deputāti, un tās līderis Sergejs Mironovs stingri argumentē par šādu pasākumu nepieciešamību.
Sergejs Mironovs uzsver, ka gadījumos, kad amatpersonas rīcība, kas veikta savtīgu interešu vadīta, kritiski ietekmē pilsoņu drošību un valsts aizsardzības spējas, pastāvošajā likumdošanā ir nopietnas nepilnības. Viņš pauž viedokli, ka šādi noziegumi ir pielīdzināmi spiegošanai un valsts nodevībai, jo pēc būtības tie ir nacionālo interešu apdraudējums un nodevība.
Mironovs apgalvo, ka pašreizējā saspringtajā realitātē un valsts priekšā stāvošo izaicinājumu dēļ šādi noziegumi pelna visstingrākos sodus, tostarp nāvessodu. “Kad tiek zagtas naudas, būvējot aizsardzības būves, militāros objektus, ražojot ieročus un munīciju, vai veicot piegādes armijai, tā nav vienkārša zādzība, bet gan klaja nodevība pret tēvzemi,” uzsver Mironovs, definējot šo korupcijas veidu kā smagāku par parastu mantas piesavināšanos.
Iesniegtie likumprojekta grozījumi paredz ieviest jaunu kriminālnodarījuma veidu, kas tiktu definēts kā “korupcijas darbības, kas nodarījušas kaitējumu valsts aizsardzības spējai un pilsoņu drošībai”. Tas nozīmētu, ka korupcija, kas tieši ietekmētu Krievijas militāro potenciālu vai iedzīvotāju drošību, tiktu vērtēta ar ievērojami lielāku smagumu.
Likumprojekta autori savā pavaddokumentā norāda uz līdzīgu praksi citās pasaules valstīs, piemēram, Ķīnā, Vjetnamā un Taizemē. Viņi īpaši izceļ Ķīnas pieredzi, kur “šādu spriedumu publiska izpilde kalpo kā spēcīgs preventīvs faktors”, tādējādi mēģinot pamatot nāvessoda atjaunošanas nepieciešamību.
Jāatgādina, ka Krievijā nāvessods kā augstākais soda mērs formāli joprojām pastāv, taču kopš 1997. gada uz to ir noteikts beztermiņa moratorijs. Pēdējā nāvessoda izpilde valstī notika 1996. gadā, kad tika sodīts sērijveida slepkava Sergejs Golovkins, plašāk zināms ar segvārdu “Fišers”. Tomēr pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ir ievērojami pieauguši aicinājumi atjaunot nāvessoda piemērošanu, jo īpaši saistībā ar “ekstrēmismu” un “terorismu” vērstiem noziegumiem.
Interesanti, ka arī Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins 2024. gadā ierosināja atjaunot nāvessoda piemērošanu. Šis jaunais likumprojekts par korumpētiem ierēdņiem tikai pastiprina tendenci pieaugošai retorikai par nepieciešamību atgriezties pie bargākiem sodiem, īpaši valsts “īpašo operāciju” kontekstā. Šāda iniciatīva liecina par Krievijas vadības vēlmi demonstrēt stingrību un cīnīties pret korupciju, kas, pēc viņu domām, apdraud nacionālo drošību.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
