Sāpes, kas laupa spēku un prieku, neskaitāmas vizītes pie ārstiem, simtiem un pat tūkstošiem eiro, kas iztērēti bezjēdzīgās pārbaudēs, un sajūta, ka tevi nesaprot – tāda bija Sanitas (vārds mainīts) ikdiena gandrīz veselu gadu. Četri ginekologi, trīs reizes slimnīcas uzņemšanas nodaļā, neskaitāmas analīzes un izmeklējumi nebija spējuši atklāt patieso iemeslu viņas neizturamajām ciešanām. Tikai viena neticama veiksme – pašas atrastais speciālists internetā – viņai pavēra ceļu uz pareizo diagnozi: endometriozi. Šī slimība, kas skar katru desmito sievieti gan Latvijā, gan visā pasaulē, Sanitai bija padarījusi dzīvi par īstu murgu. Viņas stāsts atklāj skaudro realitāti par to, cik grūti ir saņemt savlaicīgu un pareizu palīdzību, saskaroties ar šo mulsinošo un bieži vien nepietiekami atpazīstamo saslimšanu.
Sanitas ciešanas sākās ar spēcīgām menstruālajām sāpēm, kas ar laiku kļuva neciešamas un parādījās arī ārpus menstruāciju cikla. Tās skāra vēdera lejasdaļu, muguru, un reizēm pat izstaroja uz kājām, padarot pat vienkāršākās ikdienas darbības par īstu izaicinājumu. Darbs, sociālā dzīve, attiecības – viss cieta. Sāpes bija tik intensīvas, ka bieži vien Sanitai nācās palikt mājās, nespējot funkcionēt. Naktis bija bezmiega pilnas, un izsīkums kļuva par pastāvīgu pavadoni. Katra vizīte pie ārsta sniedza tikai īslaicīgu cerību, kas drīz vien pārvērtās vilšanās, jo neviena no piedāvātajām terapijām vai diagnozēm nenesīja atvieglojumu.
Sanita izstaigāja ilgu un nomācošu ceļu, meklējot palīdzību. Ginekologi izteica dažādus pieņēmumus – no parastām menstruālām sāpēm līdz pat psihosomatiskiem traucējumiem, kas lika Sanitai justies nesaprastai un pat apšaubīt savu veselo saprātu. Pārbaudes, kas ietvēra ultrasonogrāfijas, asins analīzes un pat dārgus magnētiskās rezonanses izmeklējumus, neatklāja acīmredzamas anomālijas, kas varētu izskaidrot viņas stāvokli. Slimnīcas uzņemšanas nodaļā viņai tika sniegta tikai simptomātiska palīdzība, bieži vien ar spēcīgiem pretsāpju līdzekļiem, bet bez patiesas izpratnes par problēmas sakni. Izdevumi par konsultācijām un analīzēm mērāmi tūkstošos eiro, kas vēl vairāk palielināja emocionālo un finansiālo slogu.
Pēc mēnešiem ilgušas bezcerības Sanita nolēma ņemt grožus savās rokās. Viņa sāka padziļināti pētīt savus simptomus internetā, lasot forumus un medicīniskos rakstus. Tieši šajā meklējumu procesā viņa uzdūrās informācijai par endometriozi un atsauksmēm par ārstu, kurš specializējies tieši šīs slimības ārstēšanā. Šī atklāsme bija kā gaisma tuneļa galā. Lai gan tas prasīja vēl vienu vizīti pie speciālista ārpus ierastās sistēmas, šoreiz diagnoze tika apstiprināta salīdzinoši ātri. Tas nebija viegli, bet beidzot Sanita zināja, ar ko viņai ir darīšana, un varēja sākt cīņu ar īsto ienaidnieku.
Endometrioze ir hroniska slimība, kuras laikā dzemdes gļotādai līdzīgi audi (endometrijs) aug ārpus dzemdes dobuma – uz olnīcām, olvadiem, zarnām, urīnpūšļa un citos orgānos. Šie audi reaģē uz hormonālajām izmaiņām menstruālā cikla laikā, izraisot iekaisumu, sāpes, rētaudu veidošanos un pat orgānu bojājumus. Simptomi var būt ļoti dažādi: spēcīgas menstruālās sāpes, hroniskas iegurņa sāpes, sāpes dzimumakta laikā, sāpes urinējot vai defekācijas laikā, neauglība un pastāvīgs nogurums. Atkarībā no skartajām vietām, simptomi var ievērojami atšķirties, kas bieži vien apgrūtina diagnozes noteikšanu.
Kā Sanitas stāsts ilustrē, neskatoties uz to, ka endometrioze skar aptuveni 10% sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē, tā joprojām ir slimība, kas tiek bieži ignorēta vai diagnosticēta ar lielu kavēšanos. Vidēji pareizas diagnozes noteikšana var ilgt pat septiņus līdz desmit gadus. Šis ilgais periods ne tikai paildzina sieviešu ciešanas, bet arī var novest pie neatgriezeniskiem bojājumiem un neauglības. Sabiedrībā valda mīts, ka spēcīgas menstruālās sāpes ir “normālas”, kas attur sievietes meklēt palīdzību un ārstus – veikt padziļinātas pārbaudes.
Sanitas jautājums “kāpēc ārsti par to joprojām zina tik maz?” ir sāpīgs un pamatots. Iemesli ir vairāki. Pirmkārt, endometriozes simptomi ir ļoti plaši un var līdzināties citu slimību pazīmēm, kas apgrūtina diferenciāldiagnozi. Otrkārt, slimības diagnostika bieži vien prasa invazīvas procedūras, piemēram, laparoskopiju, kas nav pirmās izvēles metode. Treškārt, pastāv nepilnības medicīnas izglītībā un izpratnē par sieviešu sāpēm. Vēsturiski sieviešu sūdzības par sāpēm bieži tikušas novērtētas par zemu vai pat atstātas bez ievērības, uzskatot tās par emocionālām vai psiholoģiskām. Nepietiekama pētniecība un finansējums šai jomai arī spēlē savu lomu.
Sanitas gadījums uzsver pacientu pašiniciatīvas un informētības nozīmi. Ja sievietes pašas neuzņemas aktīvu lomu savas veselības pārvaldībā un nemeklē specializētu palīdzību, diagnozes saņemšana var būt ārkārtīgi grūta. Ir būtiski meklēt ārstus, kuriem ir padziļinātas zināšanas un pieredze endometriozes diagnostikā un ārstēšanā. Latvijā un citur pasaulē ir pieejami speciālisti un centri, kas veltīti tieši šīs slimības ārstēšanai, un to atrašana var būt izšķiroša.
Sanitas atklātais stāsts ir spilgts atgādinājums par to, ka endometriozes atpazīstamība un ārstēšana ir jāuzlabo. Ir nepieciešama plašāka sabiedrības informētība, labāka medicīnas personāla izglītība un lielāka izpratne par sieviešu veselības jautājumiem. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka citas sievietes nenāksies pārdzīvot astoņu mēnešu vai pat gadu ilgu murgu, lai beidzot saņemtu pelnīto atvieglojumu un dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi bez hroniskām sāpēm. Endometrioze nav “normāla” parādība; tā ir nopietna slimība, kas prasa nopietnu attieksmi un efektīvu ārstēšanu.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
