Baltijas jūrā katru gadu palielinās skābekļa trūkuma zonas, un pašreiz aptuveni piektdaļā jūras dziļūdens gultnes vairs nav saskatāmas dzīvības pazīmes. Šī teritorija ir par aptuveni pusotras Dānijas lieluma. Baltijas jūra ir unikāla ar savu seklo un gandrīz noslēgto ekosistēmu, kas veido dzīves apstākļus simtiem augu un dzīvnieku sugu. Tomēr šī trauslā vide ir īpaši jutīga pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām, kā to uzsver vides iniciatīva “Race for the Baltic”. Baltijas jūra piedzīvo lēnu ūdens apmaiņu, un pilnīga ūdens nomaiņa var aizņemt līdz pat 30 gadiem, kas nozīmē, ka piesārņojums saglabājas ilgāk nekā citās jūras vietās. Ierobežotā ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru novērš skābekli bagāta ūdens nonākšanu dziļumā, radot skābekļa deficītu un veicinot eitrofikāciju. Eitrofikācijas process nozīmē, ka ūdenī nonāk pārāk daudz barības vielu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, kas palielina aļģu vairošanos. Pārmēru aļģu ziedēšana kļūst par nozīmīgu Baltijas jūras problēmu, jo, kad aļģes sadalās, tās patērē vēl vairāk skābekļa, radot apburto loku, kas pastiprina jūras stāvokļa pasliktināšanos.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
