Baltijas jūra pamazām ienāk sauszemē, un šis process ir pamanāms visā Latvijā. Jūras krasta erozija ir dabiska parādība, taču tai būtiski ietekmē arī cilvēku veiktās darbības, galvenokārt būvniecība krasta zonā. Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents Jānis Lapinskis norāda, ka krasta izmaiņas ir novērojamas, īpaši piekrastē no Pāvilostas līdz Užavai. Erozijas intensitāti var salīdzināt ar šūpolēm, kur dabīgās izmaiņas pastiprinās un vājinās. Interesanti, ka Kolkas raga kontūras mainās periodiski: desmit gadu laikā jūra to grauž, tad tas paplašinās. Problēmas saasina cilvēku radītās struktūras, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ziemeļos no Liepājas. Tās un citas tuvumā esošas būves ir radījušas smilšu deficītu. Speciālists skaidro, ka vēsturiski izveidotās preterozijas būves arī negatīvi ietekmējušas krasta stabilitāti. Kamēr šobrīd klimata pārmaiņas nav izteikti ietekmējušas erozijas procesus, nākotnē tās var kļūt par dominējošu faktoru, ietekmējot krasta izmaiņas.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
