Vācijas kanclers Frīdrihs Merzs un Francijas prezidents Emanuels Makrons ir pieņēmuši nozīmīgu lēmumu, vienojoties pārtraukt kopīgas nākamās paaudzes iznīcinātāja programmas izstrādi. Šis lēmums nāk pēc ilgstošām domstarpībām starp iesaistītajiem uzņēmumiem, kas apgrūtināja projekta virzību. Vācijas valdība pirmdien paziņoja, ka abu valstu līderi nonākuši pie kopīga secinājuma, ka iesaistītie uzņēmumi nespēs panākt vienošanos par kopīgas kaujas lidmašīnas būvniecību.
Projektu, kas pazīstams ar nosaukumu “Future Combat Air System” (FCAS), uzsāka 2017. gadā ar vērienīgu mērķi. Tā galvenais uzdevums bija aizstāt Francijas izmantotās reaktīvās lidmašīnas “Rafale” un Vācijas un Spānijas gaisa spēku rīcībā esošās lidmašīnas “Eurofighter” ar modernāku, integrētu kaujas sistēmu. FCAS bija paredzēts kļūt par Eiropas nākotnes gaisa kaujas sistēmas mugurkaulu, apvienojot pilotējamās lidmašīnas, bezpilota lidaparātus un citus komponentus vienotā, saskaņotā tīklā. Šī iniciatīva simbolizēja Eiropas valstu vēlmi stiprināt savu aizsardzības autonomiju un samazināt atkarību no ASV tehnoloģijām.
Tomēr kopš tā pirmsākumiem projekta attīstību pastāvīgi kavēja sarežģītas un ilgstošas domstarpības starp galvenajiem iesaistītajiem uzņēmumiem. Francijas pusei projektu vadīja “Dassault Aviation”, savukārt Vāciju un Spāniju pārstāvēja “Airbus”. Šīs nesaskaņas, kas galvenokārt koncentrējās uz darba sadali, intelektuālā īpašuma tiesībām un tehnoloģiju attīstības virzieniem, izrādījās nepārvaramas. Katrs uzņēmums vēlējās nodrošināt savas nacionālās intereses un saglabāt konkurētspēju, kas bieži vien nonāca pretrunā ar kopīgā projekta mērķiem un nepieciešamību pēc kompromisiem. Šāda mēroga starptautiskos aizsardzības projektos, kurā iesaistītas vairākas valstis un lieli rūpniecības giganti, saskaņošanas process vienmēr ir izaicinājums, taču šajā gadījumā tas izrādījās pārmērīgi liels šķērslis.
Šī atteikšanās no kopīgā iznīcinātāja izstrādes programmas ir nopietns trieciens Eiropas valstu centieniem ciešāk sadarboties aizsardzības jomā. Tā demonstrē grūtības, ar kurām saskaras Eiropas līderi, cenšoties izveidot vienotu aizsardzības fronti un koordinēt vērienīgus militāros projektus. Lai gan Eiropas Savienība un NATO ir uzsvērušas nepieciešamību pēc spēcīgākas un integrētākas Eiropas aizsardzības, šādi pavērsieni mazina uzticību un apšauba spēju īstenot kopīgus stratēģiskos mērķus. Tas varētu likt valstīm meklēt nacionālus risinājumus vai veidot mazākas, elastīgākas koalīcijas, kas varētu vēl vairāk sadrumstalot Eiropas aizsardzības ainavu.
Neraugoties uz to, Vācijas amatpersonas norādījušas, ka citas FCAS projekta daļas tiks turpinātas. Kā atklāja kāda Vācijas valdības amatpersona, “FCAS faktiskais kodols tiks turpināts kā Eiropas sistēma”. Viņa to raksturoja kā “nervu sistēmu, kas savieno lidmašīnas, bezpilota lidaparātus un citus komponentus integrētā veselumā”. Tas nozīmē, ka darbs pie digitālās savienojamības, datu apmaiņas platformām un citām integrācijas tehnoloģijām, kas veido nākotnes kaujas sistēmu pamatu, turpināsies. Tādējādi, lai gan fiziskas kaujas lidmašīnas izstrāde ir apturēta, sistēmas integrācijas un savienojamības aspekts joprojām tiek uzskatīts par būtisku Eiropas aizsardzības nākotnei.
Šis lēmums uzsver izaicinājumus, ar kuriem saskaras Eiropa, cenšoties apvienot nacionālās intereses ar kopīgiem stratēģiskajiem mērķiem. Lai gan kopīga iznīcinātāja izstrāde ir apturēta, FCAS projekta atlikušo daļu turpināšana liecina par apņemšanos vismaz daļēji virzīties uz priekšu ar Eiropas aizsardzības integrāciju, pat ja sākotnējās ambīcijas ir jāsamazina. Tomēr lēmums neapšaubāmi liek uzdot jautājumus par Eiropas spēju īstenot vērienīgus kopīgus aizsardzības projektus nākotnē.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
