piektdien, 29. maijs. 12° Rīga
Ekonomika

Minimālā alga 2027. gadā: Ekonomiste brīdina par būtisku risku un laicīgu lēmumu nozīmi

Minimālā alga 2027. gadā: Ekonomiste brīdina par būtisku risku un laicīgu lēmumu nozīmi

Latvijā arvien aktuālākas kļūst diskusijas par minimālās algas apmēru nākamajos gados, īpaši ņemot vērā straujo vidējās algas pieaugumu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nākusi klajā ar priekšlikumu celt minimālo algu līdz 835 eiro mēnesī jau 2027. gadā, kas ir par 55 eiro vairāk nekā pašlaik plānotais valsts budžeta ietvaros. Šo priekšlikumu un vispārējo minimālās algas pārskatīšanas procesu komentē Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, norādot uz būtisku risku, kas saistīts ar lēmumu pieņemšanas savlaicīgumu.

Pašlaik Latvijā minimālās algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tie paredz, ka Labklājības ministrija (LM) katru gadu sagatavo priekšlikumu, balstoties uz atsauces vērtību – 46% no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējiem 12 mēnešiem. Šobrīd spēkā esošā minimālā alga ir 780 eiro mēnesī.

Valdības informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politiku 2025.-2027. gadam ir iezīmēts plāns minimālās algas palielināšanai. Saskaņā ar to, 2027. gadā minimālā alga sasniegtu 820 eiro, bet 2028. gadā – 860 eiro. Taču arodbiedrību ierosinājums ir ambiciozāks un paredz 835 eiro jau 2027. gadā.

Ieva Opmane norāda uz būtisku aspektu – vidējā darba samaksa Latvijā turpina strauji pieaugt. Piemēram, 2025. gadā vidējā bruto alga sasniedza 1815 eiro. Attiecīgi pašreizējā minimālā alga (780 eiro) veido aptuveni 43% no pērnā gada vidējās algas. Ja tiek ievēroti MK noteikumos noteiktie 46% no vidējās bruto algas, tad LBAS rosinātie 835 eiro precīzi atbilstu šai proporcijai, kamēr valdības plānotie 820 eiro būtu tuvu 45% līmenim.

Ekonomiste uzsver, ka strauja vidējās algas kāpuma periodā minimālās algas savlaicīga un pakāpeniska pārskatīšana ir kritiski svarīga. Tas nodrošinātu, ka izmaiņas ekonomikā tiek ieviestas gludi un uzņēmējiem ir pietiekami daudz laika pielāgoties. “Ja lēmumi tiktu atlikti, tas radītu nepieciešamību minimālo algu straujāk palielināt citos periodos, kas uzņēmēju pielāgošanos mainīgajām prasībām padarītu sarežģītāku,” brīdina Opmane.

LBAS papildus atgādina, ka no šī gada ir pieaudzis arī neapliekamais minimums – no 510 līdz 550 eiro mēnesī. Arodbiedrības uzsver, ka minimālā alga vienmēr jāskata kopsakarībā ar neapliekamo minimumu, lai nodrošinātu adekvātu ienākumu līmeni strādājošajiem. Viņi apgalvo, ka Finanšu ministrijas iezīmētais minimālās algas izaugsmes grafiks patlaban atpaliek no pārējo algu pieauguma tempa, un sagaida izvērstas pārrunas, lai panāktu godīgu un ilgtspējīgu risinājumu 2027. gadam.

Šī diskusija liecina par nepieciešamību atrast līdzsvaru starp strādājošo labklājības uzlabošanu un uzņēmējdarbības vides stabilitātes saglabāšanu. Savlaicīgi pieņemti un pārdomāti lēmumi ir atslēga, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un samazinātu iespējamos riskus.

Raivs Ozoliņš
Raivs Ozoliņš

Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.