otrdien, 14. jūlijs. 12° Rīga
Pasaule

Tuvu vēsturiskam pavērsienam: ASV un Irāna vienojas par miera līguma tekstu

Tuvu vēsturiskam pavērsienam: ASV un Irāna vienojas par miera līguma tekstu

Piektdien, 2026. gada 12. jūnijā, starptautiskā sabiedrība ar aizturētu elpu sekoja jaunākajām ziņām no Pakistānas, kuras premjerministrs Šehbazs Šarifs paziņoja par izšķirošu soli Tuvo Austrumu konflikta risināšanā. Pēc ilgām un sarežģītām sarunām ir panākta vienošanās par ASV un Irānas miera līguma galīgo tekstu. Šis paziņojums, kas izplatīts platformā “X”, iezīmē jaunu cerību laikmetu reģionā, kurā saspīlējums ir valdījis gadu desmitiem.

Lai gan Pakistāna apstiprināja, ka galīgais, saskaņotais līguma teksts ir sagatavots un tiek strādāts pie nākamajiem soļiem, abas puses – ASV un Irāna – joprojām piedāvāja atšķirīgas interpretācijas par ierosinātās vienošanās niansēm. Teherāna stingri uzstāj uz savām suverēnajām tiesībām bagātināt urānu un saglabāt kontroli pār stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu. Šie punkti, visticamāk, ir bijuši vieni no galvenajiem klupšanas akmeņiem sarunu gaitā.

Augsta ranga ASV administrācijas amatpersona telefonsarunā ar žurnālistiem norādīja, ka ierosinātais nolīgums ir daudz plašāks par divpusēju vienošanos starp Vašingtonu un Teherānu. Tas ietvers arī Libānu, kur Izraēla aktīvi cīnās pret grupējuma “Hizbollah” kaujiniekiem, kā arī Persijas līča piekrastes valstis un pašu Izraēlu. Šis aspekts liecina par centieniem panākt visaptverošu stabilitāti visā reģionā.

Miera līgums Irānai paredzētu “ievērojamu” sankciju atvieglojumu un tās iesaldēto aktīvu atbloķēšanu. Apmaiņā pret to Irānai būtu jāpiekrīt likvidēt savu kodolprogrammu un nodot kodolmateriālus. ASV amatpersona pauda optimismu par vienošanos, uzsverot, ka prezidents ir nonācis “ļoti labā situācijā” un ka, lai gan vēl nav sasniegta finiša taisne, “esam ļoti tuvu”. Amatpersona pat lēsa, ka līguma parakstīšanas iespējamība ir pieaugusi no 75% līdz 80-85%.

Ceļš uz šo vienošanos sāka skaidroties, kad Irāna piekrita “precizēt” to, kā tiks likvidēts tās bagātinātais urāns. Vašingtona arī uzskata, ka Irānas kontrole pār vitāli svarīgo Hormuza šaurumu ir vājinājusies, kas varētu būt viens no nosacījumiem vai sekām līguma noslēgšanai.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči piektdien apstiprināja Vašingtonas un Teherānas tuvināšanos, paziņojot, ka abas valstis “nekad nav bijušas tuvāk” nolīgumam par kara izbeigšanu Tuvajos Austrumos. Viņš atsaucās uz “Islamabadas saprašanās memorandu” un aicināja medijus atturēties no spekulācijām par līguma saturu, kamēr tas nav pilnībā pabeigts.

Par darījuma parakstīšanas vietu un datumu vēl nav pieņemts lēmums, taču tiek sagaidīts, ka tas notiks “tuvāko dienu laikā”. Kā viena no iespējamajām vietām tiek minēta Eiropa, ko iepriekš bija ierosinājis bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Šveice ir oficiāli piedāvājusi rīkot iespējamo miera līguma parakstīšanu, apliecinot savu pilnīgu iesaisti un ciešos kontaktus ar abām pusēm. Šveices Ārlietu ministrija norādīja, ka tā ir ierosinājusi savu teritoriju kā parakstīšanas vietu, ja puses tam piekristu, tādējādi uzsverot savu tradicionālo neitralitātes un starpniecības lomu starptautiskos konfliktos.

Šis potenciālais miera līgums, ja tas tiks veiksmīgi parakstīts un ieviests, varētu būtiski mainīt Tuvo Austrumu ģeopolitisko ainavu, mazinot reģionālo saspīlējumu un paverot ceļu jaunai sadarbības un stabilitātes ērai.

Raivs Ozoliņš
Raivs Ozoliņš

Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.