Pēc traģiskā gadījuma Olaines cietuma slimnīcā, kur mūžībā devās nepilngadīgs ieslodzītais, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) ir apņēmības pilns panākt būtiskas izmaiņas ieslodzījuma vietu sistēmā. Ministrs plāno nekavējoties, pēc svētku brīvdienām, tikties ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadību, lai apspriestu steidzamus risinājumus nepilngadīgo ieslodzīto psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai un pašnāvību riska novēršanai.
Tieslietu ministrijā (TM) norādīts, ka gaidāmās tikšanās mērķis ir identificēt konkrētus uzlabojumus darbā ar nepilngadīgajiem, kuri nonākuši ieslodzījumā. Edvards Smiltēns uzsver, ka katra šāda traģēdija ir saistīta ar cilvēka dzīvi un viņa stāstu, tādēļ ir vitāli svarīgi rūpīgi izvērtēt IeVP sniegtos secinājumus un kopīgi meklēt efektīvus risinājumus. Šiem risinājumiem jāpalīdz stiprināt atbalsta un prevencijas sistēmu nepilngadīgajiem ieslodzītajiem, nodrošinot viņiem nepieciešamo palīdzību un drošību.
“Sagaidu no IeVP nevis vispārīgas atbildes, bet gan konkrētus priekšlikumus un skaidru redzējumu par turpmākajiem uzlabojumiem. Mūsu mērķis ir mazināt līdzīgu traģēdiju risku nākotnē un garantēt, ka katrs ieslodzītais, īpaši nepilngadīgais, saņem atbilstošu aprūpi un atbalstu,” uzsvēra Smiltēns. Viņš vēlas redzēt IeVP priekšlikumus par uzlabojumiem vairākās kritiskās jomās, tostarp nepilngadīgo ieslodzīto psihiskās veselības aprūpē, pašnāvību riska novērtēšanas metodēs, uzraudzības procedūrās un starpinstitūciju sadarbībā. Ministrs ir gatavs uzklausīt arī IeVP vadības redzējumu par ilgstoši neatrisinātiem sistēmiskiem izaicinājumiem, piemēram, speciālistu pieejamību, darbu ar augsta riska nepilngadīgajiem un citiem jautājumiem, kuriem var būt nepieciešams papildu finansiāls vai resursu atbalsts.
Ieslodzījuma vietu pārvalde savā skaidrojumā atzinusi, ka nepilngadīgo ieslodzīto vidū arvien biežāk tiek konstatētas sarežģītas psihiskās veselības problēmas, atkarības un sociālās adaptācijas grūtības. Šo problēmu risināšanai ir nepieciešama ilgstoša un koordinēta vairāku institūciju sadarbība, kas ietver ne tikai cietumu sistēmu, bet arī veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un izglītības iestādes. IeVP arī informējusi par plāniem pilnveidot pašnāvību risku novērtēšanas instrumentus, stiprināt prevencijas pasākumus un attīstīt tehniskos risinājumus ieslodzījuma vietās, lai uzlabotu drošību un uzraudzību.
Jāatgādina, ka Smiltēns jau iepriekš bija uzdevis IeVP līdz 10. jūnijam iesniegt detalizētu ziņojumu par Olaines cietuma slimnīcā notikušo nepilngadīgā ieslodzītā nāves gadījumu. Ziņojumā bija jāiekļauj arī vispārīga informācija par nāves un pašnāvību gadījumiem visās ieslodzījuma vietās. Šī rezolūcija tika izdota pēc plašsaziņas līdzekļos publiskotās informācijas par traģēdiju un satraucošās statistikas – pērn ieslodzījuma vietās dzīvību zaudēja 32 cilvēki.
Ministrs pieprasīja informāciju par konkrētā gadījuma apstākļiem, iestādes rīcību pirms incidenta un pēc tā, kā arī apkopotus datus par nāves gadījumiem, tostarp pašnāvībām, ieslodzījuma vietās 2023. gadā un 2024. gada pirmajos piecos mēnešos. Ziņojumā bija jābūt ietvertiem arī līdz šim īstenotajiem pasākumiem nepilngadīgo ieslodzīto psihiskās veselības aprūpē un pašnāvību riska novērtēšanā. Tieslietu ministrija ir solījusi pēc tikšanās informēt sabiedrību par pieņemtajiem secinājumiem un turpmākajiem soļiem, lai stiprinātu nepilngadīgo ieslodzīto psihiskās veselības aprūpi un nodrošinātu viņu drošību.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
