Krievijas informatīvajā telpā vīrusu ātrumā izplatījusies slavenas blogeres Viktorijas Boņas asa kritika pret Krievijas varasiestādēm, izraisot satraukumu Kremlī. Šis notikums sakrīt ar Vladimira Putina atbalsta reitingu kritumu, kas turpinās jau sesto nedēļu pēc kārtas. Boņas atklātais vēstījums, kas brīdina par pieaugošām problēmām valstī, ir guvis milzīgu rezonansi sabiedrībā.
Viktorija Boņa, kura ieguva atpazīstamību Krievijā 2006. gadā, piedaloties populārajā šovā “Dom-2”, nesen publicēja 18 minūšu garu video “Instagram” platformā. Tajā viņa vērsās pie Krievijas diktatora Vladimira Putina ar brīdinājumu, ka situācija valstī var iziet ārpus kontroles. “Cilvēki no jums baidās, mākslinieki baidās, gubernatori baidās,” viņa drosmīgi paziņoja. Šis video četru dienu laikā savācis iespaidīgus 26 miljonus skatījumu un vairāk nekā 1,3 miljonus “patīk”.
Boņa uzskaitīja virkni akūtu problēmu, kuras, pēc viņas domām, neviens reģionālais gubernators neuzdrošinātos tieši izklāstīt prezidentam. Starp minētajām problēmām bija plūdi Dagestānā, naftas piesārņojums Melnās jūras piekrastē, mājlopu masveida izkaušana Sibīrijā, interneta atslēgumi un pieaugošais spiediens uz mazajiem uzņēmumiem, ko rada cenu pieaugums un nodokļi.
Dzīvojot ārpus Krievijas, Boņa uzsvēra potenciālo risku: “Zināt, kāds ir risks? Tas, ka cilvēki pārstās baidīties, jo viņus saspiež kā uzvilktu atsperi, un kādu dienu šī atspere izšaus.” Šis salīdzinājums spilgti raksturo sabiedrībā briestošo spriedzi.
Maskava ceturtdien spēra neierastu soli, publiski atzīstot Boņas izteikto aso kritiku. Kremļa pārstāvji paziņoja, ka pie blogeres izceltajām problēmām tiek strādāts. Šāda atklāta reakcija uz kritiku no publiskas personas ir retums Krievijas politikā.
Zīmīgi, ka Viktorijas Boņas komentāri tieši neuzbruka Putinam personīgi, nedz arī tieši kritizēja karu Ukrainā. Tas raisījis spekulācijas, ka šī uzstāšanās varētu būt saskaņota ar Maskavu. Iespējams, Kremļa mērķis bija pirms parlamenta vēlēšanām gada beigās demonstrēt, ka sabiedrības sūdzības tiek sadzirdētas. Šāda pieeja atbilst Kremļa ierastajai taktikai, kas attēlo Putinu kā “labo caru”, kuru maldina nepareizi rīkojošies ierēdņi, tādējādi novēršot vainu no prezidenta un saglabājot viņa tēlu.
Tomēr vairāki politikas analītiķi uzskata, ka šis “uzliesmojums” visticamāk nav bijis koordinēts, bet drīzāk atspoguļo spontānu reakciju uz valstī pieaugošo neapmierinātību. Maskavā bāzētais politologs Andrejs Koļesņikovs, grāmatas par Putina ideoloģiju autors, norāda: “Karš cilvēkus patiešām sāk nogurdināt. Cilvēku apziņā sāk nostiprināties doma, ka viss notiekošais ir kara sekas.” Viņš piebilst, ka varasiestādēm kļūst arvien grūtāk izskaidrot kara ietekmi uz ikdienas dzīvi, sākot no ekonomikas bremzēšanās līdz stingrākiem interneta ierobežojumiem.
Abbas Galiamovs, bijušais Putina padomnieks trimdā, akcentē, ka Krievijas slavenību publiskie aicinājumi, piemēram, Boņas izteiktais, var veicināt vēl lielāku sabiedrības neapmierinātību. “Boņa opozīcijas nometnē ieved pilnīgi jaunu auditoriju, kādas tur iepriekš nebija,” viņš skaidro. Galiamovs piebilst, ka arī šīs jaunās auditorijas neapmierinātība pieaug, jo “ir problēmas ar internetu, veikalos aug cenas, karš viņiem sāk krist uz nerviem. Valsts iejaucas viņu privātajā dzīvē.”
Viktorijas Boņas drosmīgais vēstījums un tam sekojošā Kremļa reakcija liecina par pieaugošu spriedzi Krievijas sabiedrībā. Neatkarīgi no tā, vai šī kritika bija koordinēta vai spontāna, tā skaidri atklāj, ka arvien lielāks skaits cilvēku apzinās valsts problēmu cēloņsakarību ar pašreizējo politiku un karu, un ka bailes, kas ilgstoši dominējušas, pamazām sāk mazināties.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
