ASV bijušais prezidents Donalds Tramps ar saviem jaunākajiem publiskajiem izteikumiem atkal ir uzjundījis plašas diskusijas un spekulācijas par Amerikas Savienoto Valstu nākamajiem ārpolitikas soļiem. Viņa komentāri, kas sākotnēji šķita pavirši, tagad ieguvuši skaidrāku toni, norādot uz Kubu kā potenciālo uzmanības centru pēc tam, kad tiks “pabeigts” ar Irānu.
Tramps, uzrunājot organizācijas “Turning Point USA” konferenci, paziņoja, ka pārmaiņas Kubā pienāks “ļoti drīz”. Pēc tam, kad viņš bija runājis par ASV darbībām attiecībā uz Irānu, Tramps pievērsās Kubai, paužot: “Ļoti drīz šis lielais spēks atnesīs arī dienu, kuru gaidījuši 70 gadus. To sauc par jaunu rītausmu Kubai. Mēs palīdzēsim viņiem Kubā.” Šie vārdi nepārprotami signalizē par potenciāli agresīvāku vai vismaz ievērojami aktīvāku ASV pieeju attiecībā uz salu valsti.
Savā uzrunā viņš arī uzsvēra ciešās saites ar kubiešu amerikāņu kopienu, minot viņu ciešanas un pazemojumus, ko tie piedzīvojuši Kubā. “Mums ir daudz lielisku kubiešu amerikāņu. Šajā auditorijā, man šķiet, ne pārāk daudz. Bet, ja aizbraucat uz Maiami, tur ir cilvēki, kubieši amerikāņi, cilvēki, pret kuriem izturējās brutāli, kuru ģimenes tika nogalinātas, pazemotas — un tagad paskatieties,” teica Tramps, acīmredzot cenšoties mobilizēt šīs kopienas atbalstu savai politikai.
Kuba šobrīd atrodas smagā ekonomiskajā un infrastruktūras krīzē, ko lielā mērā veicina ASV ieviestā enerģētiskā blokāde. Šī blokāde tika noteikta pēc ASV darbībām Venecuēlā, kas ir Kubas galvenā naftas piegādātāja. Trampa administrācija Kubas valdību ir kritizējusi kā neefektīvu un represīvu. ASV prasības sankciju mīkstināšanai ietver politisko represiju izbeigšanu, politieslodzīto atbrīvošanu un salas nīkuļojošās ekonomikas liberalizēšanu.
Interesanti, ka šīs Trampa retorikas laikā notiek arī diplomātiskas aktivitātes. Nesen amerikāņu diplomāti tikās ar Kubas valdības amatpersonām Havanā, iezīmējot jaunu mēģinājumu atsākt sarunas. Šāda divpusēja pieeja — no vienas puses, mājieni par iespējamu iejaukšanos, no otras puses, diplomātiskas sarunas — rada pretrunīgu signālu. Kubas līderis, reaģējot uz Trampa izteikumiem, šonedēļ paziņoja, ka valsts ir gatava cīnīties, ja tiks iebrukts.
Pagājušajā nedēļā augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, jo nebija pilnvarota publiski komentēt, tikās ar bijušā Kubas līdera Raula Kastro mazdēlu Raulu Giljermo Rodrigesu Kastro. Šī tikšanās ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā, ka Rauls Kastro, lai gan oficiālu amatu neieņem, joprojām tiek uzskatīts par būtisku ietekmētāju Kubas valdībā. Valsts sekretārs Marko Rubio, kurš ir kubiešu imigrantu dēls un pazīstams ar stingru nostāju Kubas jautājumā, nebija daļa no šīs delegācijas, taču februārī jau bija ticies ar jaunāko Kastro Sentkitsā un Nevisā.
Šī neparastā diplomātiskā aktivizēšanās, kas iezīmēja pirmo reizi kopš 2016. gada, kad ASV valdības lidmašīna nolaidās Kubā (neskaitot Gvantanamo līča bāzi), apliecināja Vašingtonas vēlmi mudināt Kubu veikt būtiskas ekonomiskas un pārvaldības izmaiņas. ASV delegācija skaidri norādīja, ka Vašingtona nepieļaus, ka Kubas salu valsts kļūst par nacionālās drošības apdraudējumu reģionā.
Lai gan Trampa retorika par “jaunu rītausmu” un “palīdzību” Kubai varētu tikt interpretēta dažādi, tā nepārprotami rada spriedzi reģionā un liek uzdot jautājumus par ASV patiesajiem nodomiem. Šī situācija uzsver sarežģīto attiecību dinamiku starp ASV un Kubu, kurā saskaras gan diplomātiskie centieni, gan potenciāli konfrontējoša retorika.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
