Latvijas sabiedrībā un politiskajās aprindās turpinās karstas diskusijas par iecerēto nebanku kreditēšanas uzraudzības reformu. Šī reforma paredz būtisku pārmaiņu – tā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Banku pārceltu “ātro kredītu”, līzinga un citu nebanku aizdevēju uzraudzību. Kaut arī iepriekšējā valdība šo ieceri atbalstīja, pašreizējā koalīcija ir apturējusi tās virzību, radot neskaidrību par reformas nākotni, kā vēstīts LTV raidījumā “De facto”.
Nebanku kreditēšanas sektors Latvijā ir ievērojams – pagājušajā gadā tajā izsniegti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Tomēr vienlaikus tiek apšaubīta esošās uzraudzības sistēmas efektivitāte. Reformas atbalstītāji uzsver nepieciešamību pēc vienotas pieejas finanšu tirgus regulēšanai. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka šāda pārmaiņa sniegtu ieguvumus gan sabiedrībai, gan pašam sektoram, nodrošinot stabilāku un pārredzamāku vidi.
Tomēr iecerei ir arī nopietni kritiķi. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauž bažas, ka PTAC ir daudz elastīgāks un ātrāk reaģē uz patērētāju problēmām salīdzinājumā ar centrālo banku. Viņš retoriski jautā: “Ikviens var pamēģināt vērsties Latvijas Bankā pēc palīdzības. Es gribu redzēt, kā viņam veiksies šo atbildi saņemt tik ātri kā PTAC.” Šis arguments izceļ bažas par to, vai Latvijas Banka spēs saglabāt tikpat ciešu saikni ar patērētājiem un efektīvi risināt viņu sūdzības.
Reformas kritiķi arī norāda, ka pārmaiņas tiek virzītas steigā un bez pietiekamas izdiskutēšanas. Savukārt atbalstītāji atsaucās uz starptautiskās organizācijas “Moneyval” rekomendācijām par vienotas uzraudzības nepieciešamību, kas netieši paredz finanšu uzraudzības centralizāciju. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājs Toms Platacis uzsver, ka tas ir būtisks aspekts starptautiskās reputācijas un finanšu drošības kontekstā.
No otras puses, PTAC vadītāja Zaiga Liepiņa uzsver, ka reforma vēl nav pietiekami izvērtēta, un ir nepieciešams rūpīgi analizēt tās iespējamos ieguvumus un riskus. “Vispirms ir jāizvērtē, ko tad mēs iegūstam, kāpēc mēs iegūstam un kāds ir labums vai sliktums sabiedrībai,” viņa norāda. Arī paši nebanku sektora uzņēmumi pauž bažas par iespējamu izmaksu pieaugumu un jaunu pakalpojumu ieviešanas sarežģīšanos, ja uzraudzība tiks pārcelta uz Latvijas Banku, kas bieži vien piemēro stingrākas regulācijas prasības.
Nozares pārstāvji un Latvijas Banka uzskata, ka vienota uzraudzība varētu izlīdzināt konkurences nosacījumus ar banku sektoru, radot godīgāku un efektīvāku tirgus vidi. Tomēr, kamēr nav panākta vienprātība, reformas virzība ir apstājusies. Šobrīd tās īstenošana ir atkarīga no Saeimas darba tempa – līdz vasaras pārtraukumam ir jāpieņem 13 saistītie likumprojekti. Ja tas netiks izdarīts, reforma var tikt atlikta līdz nākamā parlamenta sasaukumam, kas varētu vēl vairāk aizkavēt nepieciešamās pārmaiņas finanšu tirgus uzraudzībā.