Sēru vēsts skārusi Ugāles un visa Ventspils novada kultūras un izglītības sabiedrību. 17. maijā mūžībā devusies Rasma Petmane, kura ilgus gadus bija Ugāles Mūzikas un mākslas skolas direktore un iemīļota vijoles spēles skolotāja. Viņas aiziešana ir liels zaudējums visiem, kas pazina un cienīja šo izcilo personību, kura ar savu nenogurstošo darbu un sirds siltumu atstājusi neizdzēšamas pēdas simtiem audzēkņu dzīvēs un novada kultūras ainavā.
Rasma Petmane bija vairāk nekā tikai skolas direktore – viņa bija iestādes dvēsele, sirds un virzītājspēks. Ar savu nesatricināmo enerģiju, dziļajām zināšanām mūzikā un mākslā, kā arī patiesu mīlestību pret bērniem un viņu talantu attīstību, viņa spēja radīt vidi, kurā katrs audzēknis varēja justies droši, atklāt savu radošumu un pilnveidoties. Viņas vadībā Ugāles Mūzikas un mākslas skola kļuva par nozīmīgu kultūras un izglītības centru, kas pulcēja ne tikai vietējos, bet arī apkārtējo pagastu bērnus, piedāvājot augstas kvalitātes izglītību un veidojot spilgtas, inteliģentas personības. Daudzi viņas audzēkņi turpināja savas gaitas mūzikas un mākslas jomā, nesot līdzi Rasmas Petmanes doto iedvesmu un zināšanas.
Īpaši jāizceļ Rasmas Petmanes nenovērtējamais ieguldījums vijoles spēles mācīšanā. Kā prasmīga pedagogs viņa iedvesmoja daudzus jaunos mūziķus, ieaudzinot viņos mīlestību pret klasisko mūziku un palīdzot apgūt šo sarežģīto, bet skaisto instrumentu. Viņas audzēkņi regulāri guva panākumus gan vietēja, gan valsts mēroga konkursos, nesot Ugāles vārdu plašākā pasaulē un apliecinot skolotājas izcilo pedagoģisko meistarību un spēju saskatīt katra bērna unikālo potenciālu.
Atvadīšanās no Rasmas Petmanes notiks piektdien, 22. maijā, pulksten 12.00 Ugāles kapličā. Tuvinieki ir izteikuši īpašu un sirsnīgu lūgumu – atvadīšanās ceremonijā nenest lielus vainagus vai īpaši veidotus, greznus ziedu pušķus. Tā vietā tiek lūgts izvēlēties pieticīgus ziedus, kas simboliski, bez liekas pompas, apliecinātu cieņu un dziļu pateicību par Rasmas Petmanes dzīves ieguldījumu. Šis lūgums atspoguļo viņas pašu pieticību un vēlmi, lai piemiņa būtu vērsta uz viņas darbu, atstāto mantojumu un sirsnīgajām attiecībām, nevis uz ārišķībām.
Lai godinātu Rasmas Petmanes piemiņu un dotu iespēju ikvienam izteikt līdzjūtību un atmiņas, viņas kolēģi pie Ugāles Mūzikas un mākslas skolas ir izveidojuši īpašu piemiņas stūrīti. Šajā vietā visas nedēļas garumā ikviens var nolikt svecīti vai ziedus, tādējādi apliecinot savu cieņu un atmiņas par skolotāju, direktores un personību, kura tik ļoti ietekmējusi Ugāles un tās iedzīvotāju dzīvi. Šis stūrītis kalpo kā klusa pateicība par visu labo, ko Rasma Petmane sniegusi kopienai.
Rasmas Petmanes aiziešana ir ne tikai dziļš zaudējums ģimenei un draugiem, bet arī visai Ugāles kopienai, kas zaudējusi vienu no saviem gaišākajiem un ietekmīgākajiem kultūras un izglītības darbiniekiem. Viņas piemiņa dzīvos caur viņas audzēkņiem, viņas izveidoto un kopto skolu un viņas neatlaidīgo darbu mākslas un mūzikas izglītības labā. Viņa paliks atmiņās kā iedvesmas avots un paraugs nākamajām paaudzēm, apliecinot, ka patiesa sirds un mīlestība pret savu darbu spēj veidot paliekošas vērtības.