Milzīgas algu atšķirības ministrijās: Vienā amatā līdz pat trīskāršam atalgojumam

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Panorāma” veiktā padziļinātā analīze atklāj satraucošu tendenci: vienādos amatos dažādās ministrijās atalgojums var atšķirties pat trīskārtīgi. Šis pētījums izgaismo nevienlīdzību valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā, neskatoties uz pirms vairāk nekā gada ieviesto prasību publiskot lēmumu pieņēmēju algas.

Lai gan valsts un pašvaldību iestādēm ir obligāti jāpublisko amatpersonu atalgojums, praksē šī prasība tiek īstenota ar lielu pretestību. Bieži tiek minētas darbinieku tiesības uz privātumu, kas noved pie tā, ka informācija tiek publicēta ar kavēšanos (mēnesi pēc tam) un formātos, kas apgrūtina datu apkopošanu un analīzi, piemēram, neļaujot datus nokopēt.

LTV gada garumā vāca un apstrādāja ministriju publiskotos algu sarakstus, lai noskaidrotu, vai valsts pārvaldē pastāv vienlīdzība atalgojuma ziņā. Viens no pirmajiem secinājumiem bija atšķirīgā izpratne par to, kuras personas uzskatāmas par “lēmumu pieņēmējiem”. Kamēr likums paredz publiskot to darbinieku algas, kuri pieņem lēmumus, ministriju interpretācijas krasi atšķiras. Piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) par lēmumu pieņēmēju tika uzskatīta tikai viena persona, kamēr Ārlietu ministrijā šis skaits sasniedza pat 191.

Analizējot pieejamos datus, “Panorāma” konstatēja, ka visaugstākais vidējais atalgojums ir augstākā līmeņa vadītājiem. Administrācijas vadītāji vidēji saņem vairāk nekā 7000 eiro, kam seko valsts un parlamentārie sekretāri. Šajā hierarhijas augšgalā viszemākais vidējais atalgojums ir ģenerālinspektoriem – ap 5000 eiro.

Tomēr vislielākās atšķirības parādījās, salīdzinot vienus un tos pašus amatus dažādās ministrijās:

• Valsts sekretāri: Šī amata atalgojums svārstās no 8639 eiro Ekonomikas ministrijā līdz 4654 eiro Kultūras ministrijā. Lielākajā daļā ministriju valsts sekretāru algas koncentrējas ap vidējo līmeni, kas ir aptuveni 6800 eiro.
• Valsts sekretāra vietnieki: Šajā amatā atalgojuma atšķirības ir vēl izteiktākas. Finanšu ministrijā valsts sekretāra vietnieks var saņemt virs 8000 eiro, kamēr VARAM – gandrīz 3000 eiro. Jāpiebilst, ka VARAM gadījumā norādītais atalgojums attiecas tikai uz laiku, kurā tika pieņemti pārvaldes lēmumi, nevis uz kopējo algu. Kopējais vidējais atalgojums šajā amatā ir ap 6000 eiro, taču ir ministrijas, kurās atalgojums pārsniedz 6500 eiro, un tādas, kurās tas ir zem 5500 eiro.
• Departamentu direktori: Arī šajā līmenī vērojamas ievērojamas atšķirības. Finanšu ministrijā departamentu direktora vidējais atalgojums nedaudz pārsniedz 8000 eiro, kamēr Kultūras ministrijā tas ir tikai 3000 eiro. Kaut arī kopējais vidējais atalgojums ir 4314 eiro, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija izceļas ar būtiski augstāku atalgojumu salīdzinājumā ar citām.

Valsts kanceleja, atbildot uz raidījuma jautājumiem, skaidro, ka pastāv noteikta pieļaujamā mēnešalgas amplitūda, taču katrai iestādei… (raksts oriģinālā šeit beidzas). Šī atbilde liek domāt, ka iestādēm ir zināma rīcības brīvība algu noteikšanā, kas, iespējams, veicina novērotās atšķirības.