Latvijas slimnīcas nonākušas dziļā finanšu krīzē, pagājušajā gadā uzkrājot miljoniem eiro lielus zaudējumus. Šī satraucošā tendence skar gan lielās klīniskās universitātes slimnīcas, gan reģionālās ārstniecības iestādes, un galvenais vaininieks, pēc nozares ekspertu domām, ir nepietiekamais valsts finansējums un novecojuši veselības aprūpes tarifi, kas nespēj segt reālās ārstēšanas izmaksas.
Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kas pagājušo gadu noslēdza ar gandrīz 13 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, zaudējumu apjoms ir pieaudzis par vairāk nekā 12 miljoniem eiro, kas liecina par strauju situācijas pasliktināšanos. Lai gan slimnīcas lielāko ieņēmumu daļu veido valsts apmaksātie pakalpojumi, tieši šo pakalpojumu tarifi ir tie, kas neatbilst faktiskajām izmaksām.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Ģirts Ansons uzsver, ka slimnīcas pamatmērķis nav peļņas gūšana, bet gan kvalitatīvas medicīniskās aprūpes nodrošināšana. Viņš norāda, ka, lai gan slimnīca nepārtraukti strādā pie izmaksu analīzes un resursu efektīvākas izmantošanas, ilgtermiņa risinājumam ir absolūti nepieciešama valsts noteikto tarifu un finansēšanas nosacījumu pārskatīšana. Bez šīm izmaiņām, slimnīcu finansiālā stabilitāte paliks apdraudēta.
Līdzīga situācija vērojama arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tās pārstāve Lineta Mikša atklāj, ka pērn slimnīca ārstējusi vairāk pacientu un sniegusi lielāku pakalpojumu apjomu nekā gadu iepriekš, taču valsts finansējums un tarifi nav pilnā apmērā segusi faktiskās ārstēšanas izmaksas. Rezultātā Austrumu slimnīca gadu noslēdza ar 10,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas apliecina sistēmiskas problēmas veselības aprūpes finansēšanā.
Interesanti, ka ne visas Latvijas slimnīcas strādā ar zaudējumiem. Finansiālais stāvoklis lielā mērā ir atkarīgs no sniegto pakalpojumu specifikas. Ja konkrētiem pakalpojumiem piešķirtais valsts finansējums ir atbilstošs, slimnīca var uzrādīt peļņu. Tomēr šādi gadījumi drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība, un kopējā tendence ir negatīva.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš izsaka pesimistisku prognozi par šo gadu. Viņš norāda, ka situācija var kļūt vēl sliktāka, jo slimnīcu sektors līdz šim nav saņēmis nekādu papildu finansējumu 2026. gadam (domājams, ka runa ir par nākamā gada budžetu vai ilgtermiņa finansējuma trūkumu, kas ietekmē plānošanu). Ir saņemti tikai solījumi, kas nesniedz finansiālu stabilitāti un iespēju plānot attīstību.
Šī situācija rada nopietnas bažas par Latvijas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un spēju nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus iedzīvotājiem. Nepieciešama steidzama un visaptveroša valsts finansēšanas modeļa pārskatīšana, lai novērstu tālāku parādu uzkrāšanos un garantētu veselības aprūpes nākotni.