Eiropas Parlamenta deputāts un pazīstamais politologs Ivars Ijabs (“Latvijas attīstībai”) brīdina Rietumu valstis, ka tām ir jārēķinās ar ilgstošu Krievijas pretimstāvēšanu un konfrontāciju. Šī prognoze nāk laikā, kad starptautiskā sabiedrība arvien vairāk domā par to, kā attīstīsies attiecības ar Krieviju ilgtermiņā, īpaši ņemot vērā notiekošo karu Ukrainā.
Ijabs uzsver, ka Krievijas pašreizējais līderis Vladimirs Putins ir pilnībā identificējies ar valsti. Politologs atsaucas uz Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina izteikumiem, ka “ja nav Putina, nav Krievijas”. Šāda simbioze starp līderi un valsti rada ārkārtīgi bīstamu situāciju. Ijabs skaidro, ka Putins, lai saglabātu savu varu, ir gatavs riskēt ar visas pasaules stabilitāti un pat labklājību. Šī apņēmība padara viņu par reāli bīstamu personāžu starptautiskajā arēnā, kura rīcības nav prognozējamas racionālu interešu vārdā, bet gan personīgās varas saglabāšanas vārdā.
Eiroparlamentārietis piedāvā ieskatu arī iespējamajā nākotnes scenārijā, ja Krievijas prezidents pēkšņi nomirtu. Viņaprāt, šādā situācijā Krievijā, visticamāk, uz laiku iestātos kolektīvā vadība, līdzīgi kā tas notika pēc Padomju Savienības līdera Josifa Staļina nāves. Pēc Ijaba domām, Putins ir izveidojis sistēmu, kurā viņš nav tikai viens no daudziem elites pārstāvjiem, bet gan stāv pāri visiem, atrodoties nesasniedzamā attālumā. Tas nozīmē, ka viņa aiziešanas gadījumā radīsies varas vakuums, kuru centīsies aizpildīt dažādi spēki.
Ijabs prognozē, ka šādā kolektīvajā vadībā, kurā dažādi grupējumi mēģinātu izsisties priekšgalā, Krievija varētu kļūt saprātīgāka sarunās ar Ukrainu. Politologs uzsver, ka kara sākšana Ukrainā bija Putina personīgā iniciatīva, nevis kolektīvs lēmums. Līdz ar to, pēc Putina aiziešanas, rastos jauna situācija, kas varētu pavērt durvis reālistiskākām sarunām no Eiropas puses. Pašlaik Eiropā Putins tiek nepārprotami uzskatīts par masu slepkavu, un šis statuss būtiski apgrūtina jebkādas konstruktīvas dialoga iespējas ar pašreizējo Krievijas vadību. Mainoties Krievijas vadībai, mainītos arī uztvere un iespējas atrast kopsaucējus konflikta risināšanā.
Ijaba analīze liecina, ka Rietumiem ir nepieciešams ne tikai sagatavoties ilgstošai konfrontācijai ar pašreizējo Krievijas režīmu, bet arī izstrādāt stratēģijas, kas paredz dažādus scenārijus un iespējamās pārmaiņas Krievijas politiskajā ainā. Tikai ar stratēģisku domāšanu un gatavību dažādiem attīstības scenārijiem Rietumi var efektīvi reaģēt uz Krievijas izaicinājumiem un aizsargāt savas intereses un vērtības.