Latvijas vīriešu veselīgi nodzīvoto gadu statistika ir satraucoša un liek aizdomāties. Kamēr saulainajā Maltā vīrieši bauda vidēji 71,7 veselīgus dzīves gadus, kas ir augstākais rādītājs Eiropā, Latvijā šis skaitlis ir krietni zemāks – vien 51,2 gadi, ierindojot mūs pēdējā vietā Eiropas Savienībā. Pat mūsu kaimiņvalstī Zviedrijā, kur valda ziemeļu drēgnums un pelēcība, vīrieši dzīvo par desmit gadiem ilgāk un veselīgāk nekā Latvijā. Šāda krasi atšķirīga situācija mudina meklēt atbildes: kas tik būtiski atšķiras citu Eiropas valstu veselības sistēmās un ikdienas paradumos, ka tās spēj nodrošināt ilgāku un pilnvērtīgāku dzīvi?
Lai izprastu šīs atšķirības, medijs TVNET ir veicis padziļinātu izpēti, uzrunājot latviešu vīriešus, kuri šobrīd dzīvo Zviedrijā, Somijā, Spānijā un Maltā, kā arī pieaicinot veselības jomas ekspertus. Viņu stāsti un ieskati palīdz ieskicēt iespējamos iemeslus, kāpēc Latvijas vīriešu veselības rādītāji ir tik zemi.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas bieži tiek minēts, ir dzīvesveids un uzturs. Kamēr mēs varētu iedomāties, ka dienvidu zemju iedzīvotāji piekopj izteikti veselīgu Vidusjūras diētu, kas ir bagāta ar svaigiem augļiem, dārzeņiem, zivīm un olīveļļu, pat ar šķietami “neveselīgiem” paradumiem, piemēram, panētas cūkgaļas baudīšanu, viņu kopējais dzīvesveids bieži vien ir aktīvāks un mazāk stresa pilns. Spāņi, piemēram, biežāk izvēlas staigāt, braukt ar velosipēdu un pavadīt laiku ārpus telpām, veidojot aktīvu sociālo dzīvi. Turklāt Vidusjūras reģionā cilvēki biežāk ēd kopā ar ģimeni un draugiem, kas veicina labāku garīgo veselību un mazina vientulības sajūtu, kas var negatīvi ietekmēt ilgmūžību.
Būtisku lomu spēlē arī veselības aprūpes sistēmas pieejamība un kvalitāte. Valstīs ar augstākiem veselīgi nodzīvoto gadu rādītājiem bieži vien ir efektīvākas primārās aprūpes sistēmas, kas nodrošina regulāras profilaktiskās apskates un agrīnu slimību diagnostiku. Tas ļauj savlaicīgi atklāt un ārstēt veselības problēmas, pirms tās kļūst hroniskas vai dzīvībai bīstamas. Arī veselības izglītība un sabiedrības informētība par veselīga dzīvesveida nozīmi ir augstākā līmenī, veicinot atbildīgāku attieksmi pret savu veselību.
Nevar ignorēt arī sociālekonomiskos faktorus. Labāka ekonomiskā situācija, zemāks bezdarba līmenis, pieejama sociālā drošība un augstāka dzīves kvalitāte kopumā mazina stresu un veicina labāku garīgo un fizisko veselību. Zviedrijas piemērs rāda, ka pat bez dienvidu saules, labi organizēta sociālā sistēma un augsta dzīves kvalitāte var būtiski ietekmēt veselīgi nodzīvoto gadu skaitu.
Latvijas gadījumā ir nepieciešams komplekss risinājums, kas ietver gan veselības aprūpes sistēmas uzlabošanu, gan aktīvu sabiedrības izglītošanu par veselīgu dzīvesveidu, gan arī sociālekonomisko apstākļu uzlabošanu. Mums ir jāmācās no citu Eiropas valstu pieredzes, lai nodrošinātu, ka arī Latvijas vīrieši var dzīvot ilgāku, veselīgāku un pilnvērtīgāku dzīvi, neatkarīgi no tā, vai viņu vakariņās ir panēta cūkgaļa vai kas cits.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
