Demence nerodas vienā dienā, un tās pirmās pazīmes var būt grūti pamanāmas. Neiroloģe Anita Balcerbula no Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri skaidro, ka demenci parasti diagnosticē tikai tad, kad slimības simptomi ir jau nopietni. Agrīnās pazīmes var būt viegli sajaukt ar ikdienas aizmāršību. Demences attīstības procesu, pirms tam sasniedzot nopietnas pakāpes, sauc par kognitīviem traucējumiem.
Demence ir plašs termins, kas apvieno vairākas slimības. Statistika liecina, ka 70-80% gadījumu demenci izraisa Alcheimera slimība, bet 15% gadījumos tās cēlonis ir galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, piemēram, insults. Citas iespējamās demences izraisītāja ir Parkinsona slimība, alkohola lietošana, galvas traumas un HIV infekcija.
Demences simptomi ietekmē cilvēka ikdienu, jo tas apgrūtina domāšanu, uztveri un mācīšanos. Cilvēki var saskarties ar grūtībām izprast valodu, veidot loģiskas domāšanas ķēdes, kā arī pilnīgi mainīties uzvedībā. Visbiežāk demence skar gados vecākus cilvēkus, turklāt agrīna demence var attīstīties pirms 65 gadu vecuma. Tas skar apmēram 5% no visu demences pacientu skaita.
Salīdzinoši labā ziņa ir tā, ka demences attīstību ir iespējams novērst vai palēnināt, koriģējot dzīvesveidu – atmest smēķēšanu, ierobežot alkohola lietošanu un ārstēt blakus slimības, piemēram, cukura diabētu vai depresiju.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
