Piektdien, ievērojamā politiskā notikumā, Slovēnijas parlaments par valsts premjerministru atkārtoti ievēlēja pieredzējušo konservatīvo politiķi Janezu Janšu. Šī ir jau ceturtā reize, kad Janša ieņem šo augsto amatu, iepriekšējo reizi vadot valdību no 2020. gada marta līdz 2022. gada jūnijam. Viņa atgriešanās pie varas iezīmē jaunu posmu Slovēnijas politiskajā ainavā, solot būt dinamisks periods ar skaidri definētām prioritātēm.
Parlamenta balsojumā Janšas kandidatūru atbalstīja 51 deputāts, kamēr 36 balsoja pret, tādējādi apliecinot viņa spēju gūt atbalstu valsts likumdevējā. Šī atgriešanās pie stūres notika pēc tam, kad iepriekšējais liberālais premjerministrs Roberts Golobs aprīlī paziņoja, ka viņam nav izdevies izveidot stabilu valdību, neskatoties uz viņa pārstāvētās “Brīvības kustības” (GS) uzvaru marta parlamenta vēlēšanās.
67 gadus vecais Janša pirmdien paziņoja par koalīcijas vienošanos ar divām centriski labējām partijām – kristīgo demokrātu partiju “Jaunā Slovēnija” (NSi) un viņa bijušā sabiedrotā Anžes Logara partiju “Demokrāti”. Kopā šīm partijām ir 43 no 90 parlamenta deputātu vietām, kas liecina par nepieciešamību efektīvi strādāt ar parlamentāro atbalstu un meklēt plašāku izpratni lēmumu pieņemšanā.
Savā uzrunā parlamentā Janša uzsvēra, ka “Slovēnijas attīstība un labklājība ir šīs koalīcijas galvenās prioritātes.” Viņa jaunizveidotās koalīcijas programma paredz virkni reformu, tostarp nodokļu pazemināšanu, valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanu caur decentralizāciju un birokrātijas mazināšanu. Janša žurnālistiem solījis, ka viņa vadībā Slovēnija kļūs par “lētāku valsti, bet ar labāku kvalitāti,” tādējādi norādot uz apņemšanos samazināt valsts izdevumus un uzlabot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem.
Janša, kurš savas iepriekšējās valdīšanas laikā bieži nonāca konfliktā ar Eiropas Savienību, ir pazīstams ar savu stingro nostāju. Viņš ir asi kritizējis Goloba centriski kreisās koalīcijas valdības tēriņus, solot atjaunot “slovēņu vērtības”, piemēram, “tradicionālo ģimeni”, un “aizgriezt naudas krānu” nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras viņš uzskata par politiski tendenciozām un neefektīvām. Šīs nostājas liecina par vēlmi veikt būtiskas izmaiņas valsts sociālajā un ekonomiskajā politikā.
Starptautiskajā arēnā Janša ir izcēlies ar savu nostāju pret Slovēnijas 2024. gadā pieņemto lēmumu atzīt Palestīnas valsti, kā arī ir aizstāvējis Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, ko iepriekšējā Slovēnijas valdība bija nodēvējusi par “genocīdu”. Šīs pozīcijas norāda uz iespējamām spriedzēm gan iekšpolitikā, gan attiecībās ar starptautiskajiem partneriem, signalizējot par Slovēnijas ārpolitikas virziena maiņu. Janšas atgriešanās pie Slovēnijas valdības stūres sola būt dinamisks periods, kas iezīmēsies ar stingru konservatīvo politiku un skaidri definētām prioritātēm gan iekšzemes, gan ārpolitikas jautājumos.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
