Latvijā veikts pirmais padziļinātais pētījums par mazu bērnu attīstību vecumā līdz sešiem gadiem sniedz nozīmīgu ieskatu mūsu jaunākās paaudzes labsajūtā un izaugsmē. Apjomīgais darbs, ko veikuši Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pētnieki, atklāj, ka lielākā daļa – aptuveni 80% – bērnu šajā vecuma grupā attīstās normas robežās. Tomēr katram piektajam jeb 20% bērnu ir konstatējamas dažādas attīstības īpatnības vai novirzes, kas var būt gan nelielas, gan izteiktākas, kā vēsta 360TV Ziņas.
Šis rezultāts kopumā saskan ar tendencēm citās Eiropas valstīs, liecinot, ka Latvija neatšķiras no kaimiņiem mazo bērnu attīstības kopainā. Tomēr pētījums izcēlis arī Latvijai raksturīgas īpatnības. Viena no tām ir lēnāka valodas attīstība. Psihiatri šo tendenci skaidro ar to, ka Latvijas bērni bieži vien aug vairāku valodu vidē, kas var ietekmēt runas sākšanas laiku.
LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes docente un vadošā pētniece Solvita Umbraško uzsver, ka pastāv aspekti, kas ir unikāli tieši Latvijas kultūrvidei. “Ir kaut kas tāds, kas ir Latvijai unikāli tieši valodas aspektā. Iespējams arī kultūrvide vienmēr ienes savas korekcijas, kas var būt unikāli Latvijai,” viņa skaidroja. Pētījumā konstatētas gan līdzības ar citām valstīm vairākās jomās – uzvedībā un emocionālajā sfērā –, gan arī atšķirības, piemēram, attiecībā uz lasītprasmes attīstību.
Šie vērtīgie dati tika prezentēti Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē. Pētījuma pamatā ir trīs gadu ilgs darbs pie “Psiholoģiskās novērtēšanas skrīninga instrumentu komplekta izstrādes bērnu agrīnās attīstības risku atpazīšanai”. Šis jaunizstrādātais instruments turpmāk kalpos kā būtisks palīgs, lai iespējami agrīni un efektīvi atpazītu bērnu attīstības riskus, tādējādi nodrošinot savlaicīgu atbalstu un nepieciešamās intervences.
Nākotnē plānots, ka mazo bērnu attīstības skrīningi tiks veikti regulāri un integrēti ikdienas veselības aprūpē. Lielākoties anketēšana un novērtēšana notiks bērnu ikgadējo apskašu laikā pie ģimenes ārstiem. Iegūtie dati ļaus izveidot detalizētus profilus bērniem, kuri ir pakļauti attīstības riskiem, tādējādi nodrošinot mērķtiecīgu palīdzību un resursu novirzīšanu tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Šāda proaktīva pieeja ir vitāli svarīga, lai veicinātu visu Latvijas bērnu pilnvērtīgu attīstību un mazinātu iespējamās grūtības viņu nākotnē.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
