Austrālija ir nākusi klajā ar ambicioziem plāniem ieviest jaunu nodokli tehnoloģiju gigantiem “Meta”, “Google” un “TikTok”, ja tie atteiksies noslēgt godīgus līgumus ar vietējiem mediju uzņēmumiem par ziņu satura izmantošanu. Šis solis iezīmē jaunu posmu cīņā par godīgu atlīdzību žurnālistikai digitālajā vidē.
Pasaulē tradicionālie mediji jau gadiem ilgi cīnās par izdzīvošanu, jo lasītāju paradumi mainās un ziņu patēriņš arvien vairāk pārvietojas uz sociālo tīklu platformām. Lielie tehnoloģiju uzņēmumi gūst ievērojamu peļņu no reklāmas ieņēmumiem, piesaistot lietotājus ar ziņu saturu, ko radījuši mediji, taču bieži vien nesniedz adekvātu kompensāciju satura radītājiem.
Austrālijas valdība vēlas panākt, lai “Meta”, “Google” un “TikTok” finansiāli atbalstītu vietējos izdevējus par viņu rakstu un ziņu izmantošanu, kas piesaista datplūsmu un lietotāju uzmanību uz šiem tehnoloģiju milžu platformām. Premjerministrs Entonijs Albanīzs uzsvēris, ka žurnālistikai piemīt finansiāla vērtība, un liela starptautiska korporācija nedrīkst to izmantot peļņas gūšanai bez jebkādas atlīdzības.
Saskaņā ar jaunajiem likumprojektiem, “Meta”, “Google” un “TikTok” tiks dota iespēja brīvprātīgi noslēgt satura licencēšanas līgumus ar Austrālijas ziņu izdevējiem. Ja uzņēmumi atteiksies no šādas sadarbības, tiem tiks piemērota obligāta nodeva 2,25% apmērā no to Austrālijas ieņēmumiem. Šis mehānisms ir izstrādāts, lai novērstu iepriekšējā mediju likuma nepilnības, kas ļāva tehnoloģiju uzņēmumiem izvairīties no maksājumiem, vienkārši izņemot ziņas no savām platformām.
Trīs konkrētie uzņēmumi – “Meta”, “Google” un “TikTok” – tika izraudzīti, pamatojoties uz to ievērojamiem ieņēmumiem Austrālijā un lielo vietējo lietotāju skaitu. Valdības mērķis ir atturēt šos gigantus no vienkāršas ziņu izņemšanas no savām platformām, kas jau ir novērots iepriekšējos gadījumos, piemēram, “Meta” un “Google” rīcībā. Albanīzs aicina uzņēmumus “sēsties pie sarunu galda ar ziņu organizācijām un noslēgt šos darījumus.”
Kanbera jau iepriekš ir saskārusies ar līdzīgu pretestību. Kad 2024. gadā tika ierosināti līdzīgi likumi, “Facebook” mātesuzņēmums “Meta” paziņoja, ka Austrālijas lietotājiem vairs nebūs pieejama ziņu sadaļa. “Meta” ir arī iepriekš atteicies atjaunot satura līgumus ar ziņu izdevējiem ASV, Lielbritānijā, Francijā un Vācijā. Arī “Google” ir draudējis ierobežot savu meklētājprogrammu Austrālijā, ja tam nāksies maksāt kompensācijas ziņu aģentūrām.
Šādu likumu atbalstītāji norāda, ka sociālo tīklu platformas piesaista miljoniem lietotāju, izmantojot ziņu saturu, un tādējādi piesavinās ievērojamu daļu no tiešsaistes reklāmas ieņēmumiem, kas citādi nonāktu mediju rīcībā. Šī situācija vājina mediju finansiālo stabilitāti un apdraud neatkarīgas žurnālistikas nākotni.
Savukārt “Meta” ierosinātos likumus uzskata par “neko vairāk kā digitālo pakalpojumu nodokli”. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ziņu organizācijas brīvprātīgi publicē saturu “Meta” platformās, jo arī pašas no tā gūst labumu, piemēram, palielinot savu auditoriju un datplūsmu.
Austrālijas jaunais solis ir skaidrs signāls tehnoloģiju gigantiem, ka valstis vairs negrasās pasīvi vērot, kā vietējā žurnālistika cīnās par izdzīvošanu, kamēr digitālās platformas gūst milzīgu peļņu no tās satura. Tas varētu kalpot par precedentu citām valstīm, kas meklē veidus, kā nodrošināt godīgu atlīdzību mediju nozarei digitālajā laikmetā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
