Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljons piektdien, 17. aprīlī, pārvērtās par svinīgu norises vietu, kur tika godināti izcilākie latviešu literatūras veidotāji. Šeit tika aizvadīta ikgadējā “Latvijas Literatūras gada balvas” (LALIGABA) apbalvošanas ceremonija, kurā noskaidroti uzvarētāji astoņās kategorijās, kā arī pasniegta speciālbalva un apbalvojums par mūža ieguldījumu.
Centrālās balvas par izcilību dzejā un prozā šogad saņēma Artis Ostups un Vilis Kasims. Par labāko dzejas darbu ekspertu komisija atzina Arta Ostupa krājumu “Patiesība”, ko izdevis apgāds “Neputns”. Žūrija augsti novērtēja šo dzejoļkrājumu par tā spēju atklāt dziļākās ētiskās un estētiskās patiesības caur šķietami ikdienišķām un materiālām lietām, padarot to par augstas raudzes poēzijas paraugu.
Nominācijā “Labākais prozas darbs” uzvaras laurus plūca rakstnieks Vilis Kasims ar savu romānu esejās “Svešuma grāmata”, kas nonācis lasītāju rokās, pateicoties izdevniecībai “Latvijas Mediji”. Šis darbs tika atzinīgi novērtēts par mākslinieciski pārliecinošu un dziļu ieskatu jauna vīrieša pārdomās, pētot tādas fundamentālas tēmas kā nāve, mīlestība, laiks un telpa.
LALIGABA ceremonijā tika godināti arī citi izcili literārie veikumi un to radītāji. Nominācijā “Labākais atdzejojums latviešu valodā” balvu ieguva plaša atdzejotāju komanda – Māris Poļakovs, Māris Salējs, Jānis Elsbergs, Ingmāra Balode un Arvis Viguls – par Ostapa Slivinska dzejas izlases “Ziemas karalis un citi dzejoļi” sastādīšanu un atdzejošanu (izdevniecība “Orbīta”). Viņu darbs tika izcelts par emocionāli satriecošas dzejas lietpratīgu atlasi un atdzejojumu, veidojot dramatiski piesātinātu un poētiski ietilpīgu krājumu.
Prozas tulkojumu kategorijā “Labākais prozas tulkojums latviešu valodā” balvu saņēma Māra Poļakova par Maika Johansena romāna “Mācītā doktora Leonardo un viņa nākamās mīļākās, daiļās Alčestes, ceļojums uz Slobodas Šveici” tulkojumu (izdevniecība “Aminori”). Žūrija uzsvēra tulkotājas valodiski niansēto, rūpīgo un meistarīgo darbu, kas būtiski paplašina lasītāju ukraiņu literatūras pieredzi un bagātina latviešu valodu.
Bērnu literatūras jomā, nominācijā “Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem”, laurus plūca Ivara Šteinberga debija – krājums “Ams, ams, ams!”, ko izdevis apgāds “Liels un mazs”. Šis darbs tika novērtēts par rotaļīgumu, sirsnību un dzejiski augstvērtīgu pieeju, kas bez liekas didaktikas tieši un intīmi uzrunā jaunu un gudru lasītāju.
Kategorijā “Spilgtākā debija” balvu saņēma Kirils Ēcis par savu pirmo dzejas krājumu “te nu ir tā vasariņa” (izdevniecība “Neputns”). Viņa darbs izcēlās ar spilgti tēlainu valodu un jauneklīgu, taču jau pieredzējušu autora balsi, liekot ar nepacietību gaidīt nākotnes darbus. Šo debijas kategorijas naudas prēmiju jau ceturto gadu atbalsta Jelgavas tipogrāfija.
Pēc ilgāka pārtraukuma šogad LALIGABA atkal pievērsa uzmanību dramaturģijai, piešķirot balvu nominācijā “Spilgtākais darbs dramaturģijā”. Par uzvarētāju šajā kategorijā tika atzīta Ingas Gailes luga “Sliktā māte” (izdevniecība “Dienas Grāmata”). Balva piešķirta par dramaturģiski spēcīgu, daudzslāņainu un saistošu Asjas Lācis personības interpretāciju.
Visbeidzot, kategorijā “Spilgtākais darbs literatūras pētniecībā” par labāko tika atzīta Paulas Daijas monogrāfija “Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848”, ko izdeva Latvijas Nacionālā bibliotēka. Šis pētījums saņēma atzinību par erudītu ieguldījumu izpratnē par vācbaltiešu kultūras un tās pārstāvju lomu latviešu literatūras un nacionālās pašapziņas izaugsmē.
Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgs notikums, kas ik gadu izceļ un novērtē latviešu literatūras daudzveidību un augsto māksliniecisko kvalitāti, iedvesmojot gan esošos, gan jaunos autorus.