Kremļa propagandisti aizvadītajā nedēļā lieldienreizāk raksturoja ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītes Maskavā un Kijivā kā “speciālo diplomātisko operāciju”. Šī darbība notika paralēli Krievijas militārajai operācijai Ukrainā. Krievi īpaši izcēla, ka Tramps sazvanījās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tomēr nesazinājās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenskim. Šis solis ir piemērots Kremlim, jo Tramps izteica prasību, lai Zelenskis pārtrauktu uzbrukumus Krievijas dīzeļdegvielas ražotnēm. Šāda pozīcija stiprina Kremlim labvēlīgu izpratni par Trampa nostāju. Turklāt Krievija lepojas ar Putina dalību BRICS samitā Deli, atkārtoti pasvītrojot savas ambīcijas par daudzpolāru pasauli. Kremļa narratīvs arī liecina, ka bez Eiropas valstu iejaukšanās jau sen varētu būt panākts miers Ukrainas karā, novēršot atbildību no Putina un piedāvājot viņu kā miera sarunu piekritēju. Šāds skatījums uz Trampa diplomātiju tiek vērtēts kā mēģinājums atbrīvot Maskavu no jebkādas atbildības karā.
Trampa diplomātija un tās ietekme uz Ukrainas karu