Zinātnieki ir skaidrojuši populāro izpratni, ka ēdot vīģes, cilvēks obligāti apēd arī tajās bojāgājušas lapsenes. Lai arī šis apgalvojums daļēji sakrīt ar vīģeskoka apputeksnēšanas procesu, tas nav pilnīgi precīzs. Vīģes ziedi atrodas slēgtā ziedkopā, kas prasa, lai apputeksnētāji, galvenokārt lapsenes, iekļūtu to iekšienē. Mātīte lapsene, iekļūstot vīģe, dažkārt var sev nodarīt ievainojumus un beigt paši ziedkopā. Ja lapsene nomirst vīģe, tās ķermeni sāk dabiski sadalīt vīģes fermenti, kas it kā spēj šķelt olbaltumvielas. Tomēr nav droši apgalvot, ka lapsene visu laiku tiek pilnībā ‘izšķīdina’. Jāpiebilst, ka ne visas vīģu šķirnes prasa lapsenes apputeksnēšanu, tāpēc vīģēs var nebūt nevienas lapsenes. Tādējādi izteikums par to, ka katrā vīģē ir miris kukainis, ir maldinošs.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
