Mikroplastmasas piesārņojums ir kļuvis par nozīmīgu draudu veselībai, kas šajā gadsimtā izcēlies no neziņas līdz nopietnai problēmai. Eksperti, tostarp Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Marta Barone, norāda uz plastmasas straujās attīstības saistību ar kara industriju. Pastāv divi mikroplastmasas veidi: primārā, kas tiek ražota mazā izmērā, un sekundārā, kas rodas no lielāku plastmasas priekšmetu sadalīšanās. Primārā mikroplastmasa ir sastopama higiēnas precēs, piemēram, dušas želejās un kosmētikā, kur tās pievieno kā abrazīvu materiālu vai pildvielu. Tādējādi, to pievienojot, ražotāji var palielināt produkta apjomu, nezaudējot kvalitāti. Plastmasa, kas nonāk vidē, nekad pilnībā nepazūd, bet vienkārši sadalās vēl sīkākās daļiņās. Tas rada bažas ne tikai par vides saglabāšanu, bet arī par cilvēku veselību, jo mikroplastmasa var iekļūt pārtikā un ūdenī. Šī situācija prasa nopietnas diskusijas par to, kā mazināt mikroplastmasas klātbūtni ikdienā un aizsargāt gan vidi, gan veselību.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
