Zinātnieki pauduši bažas par koraļļu rifu stāvokli, norādot, ka tie vairs nespēj efektīvi atkopties no masveida izbalēšanas periodiem, kas pārvēršas par neatgriezeniskām izmaiņām okeānos. Jaunākie dati, apkopoti vairāk nekā 40 gadu laikā no gandrīz 37 000 koraļļu rifu vietām 120 valstīs, liecina, ka šie krīzes periodi notiek arvien biežāk – tagad vidēji ik pēc pieciem līdz sešiem gadiem. Pārmērīgi augstā okeāna ūdens temperatūra ir galvenais izbalēšanas cēlonis. Karstuma ietekmē koraļļi atbrīvo krāsainās aļģes, kas nodrošina viņiem barības vielas, tādējādi palielinot to uzņēmību pret slimībām. Lai arī izbalējuši koraļļi vēl nav miruši, to atjaunošanās prasa vēsāku ūdeni un ievērojamu laiku. COVID-19 pandēmijas laikā, no 2020. līdz 2024. gadam, cieto koraļļu daudzums pasaulē bija par 9,5% zemāks nekā vēsturiski vidēji. Īpaši smaga izbalēšana 2023. gadā skāra 77% no pasaules koraļļu rifu teritorijām. Šī situācija rada milzīgas sekas, jo koraļļu rifi ir būtiski ekosistēmām, nodrošinot mājvietas ceturtajai daļai jūras sugu un aizsargājot piekrastes teritorijas. Eksperti uzsver nepieciešamību steidzami samazināt emisijas un ierobežot vietējos draudus, piemēram, pārzveju un pārmērīgu piekrastes apbūvi, lai mazinātu koraļļu izzušanu.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
