Latvijas darba tirgus piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, ko virza strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta (MI) ienākšana un demogrāfiskie izaicinājumi. Tomēr, kā norāda bankas “Citadele” personāla vadītāja Anta Praņēviča, šīs transformācijas nav tik vienkāršas, kā daudzi iedomājas, un tās neiezīmē masveida darbavietu izzušanu. Gluži pretēji, MI bieži vien palīdz risināt darbaspēka trūkuma problēmu un automatizē rutīnas uzdevumus, tādējādi pārveidojot darba saturu.
Iedzīvotāju skaita kritums un tā sekas
Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir ievērojami sarucis. Salīdzinot 2005. un prognozēto 2025. gadu, valsts zaudējusi aptuveni 389 tūkstošus iedzīvotāju jeb vairāk nekā 17%. Tas nozīmē, ka no gandrīz 2,25 miljoniem 2005. gadā iedzīvotāju skaits 2025. gadā sasniegs tikai 1,86 miljonus. Šis kritums ir sekas gan ilgstošai emigrācijai, gan zemai dzimstībai un sabiedrības novecošanai, kas kopumā būtiski ietekmē darbaspēka pieejamību.
Bezdarba līmenis – viens no zemākajiem divdesmit gados
Neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, bezdarba līmenis Latvijā šobrīd ir viens no zemākajiem pēdējo 20 gadu laikā. Īpaši krasi samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits (personas, kas bez darba ir vismaz 12 mēnešus) – no 47,5 tūkstošiem jeb vairāk nekā 2% no visiem iedzīvotājiem 2005. gadā līdz 22,1 tūkstotim jeb aptuveni 1,2% 2025. gadā (prognoze). Šis straujais kritums, kas ir pat ātrāks par kopējo iedzīvotāju skaita samazinājumu, skaidri norāda uz dziļām strukturālām pārmaiņām darba tirgū.
Anta Praņēviča uzsver, ka šīs pārmaiņas galvenokārt saistītas ar tehnoloģiju attīstību un darba organizācijas maiņu, nevis ar masveida darbavietu pazušanu. “Mazāks darbspējīgo iedzīvotāju skaits, nozaru pārorientēšanās un jaunas prasības darbiniekiem nozīmē, ka darbs maina savu saturu, un arvien plašāk tajā ienāk mākslīgais intelekts,” skaidro Praņēviča. “Tomēr dati neliecina, ka tas būtu atņēmis darbu cilvēkiem – drīzāk mākslīgais intelekts palīdz aizpildīt darbavietas, kurās darbiniekus vairs neizdodas atrast, un automatizē rutīnas darbus.” Galvenais izaicinājums darbiniekiem ir spēja arvien ātrāk pielāgoties un apgūt jaunas prasmes.
Vīrieši biežāk bez darba: nevienmērīga pārmaiņu ietekme
Interesanti, ka abos periodos bezdarbnieku vidū izteikti vairāk ir vīriešu, turklāt 2025. gadā šī tendence ir pastiprinājusies – gandrīz divas trešdaļas ilgstošo bezdarbnieku ir vīrieši. Šie dati liecina par nevienmērīgu pārmaiņu ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām, neskatoties uz kopējo ekonomisko izaugsmi un zemāku bezdarbu.
Anta Praņēviča skaidro šo tendenci ar nozaru specifiku un prasmju atšķirībām. “Sievietes biežāk strādā pakalpojumu, izglītības, veselības un administratīvajās nozarēs, kur tehnoloģijas drīzāk papildina cilvēka darbu un kur lielu nozīmi saglabā komunikācijas un sadarbības prasmes,” viņa norāda. Šajās nozarēs pārmaiņas nenotiek tik strauji. Vienlaikus pētījumi liecina, ka sievietes biežāk ir gatavas pārmaiņām, jo statistiski biežāk iegūst augstāko izglītību un aktīvāk piedalās mūžizglītības programmās, tādējādi stiprinot spēju pielāgoties darba tirgus attīstībai.
Ēnu ekonomikas loma
Vīriešu dominanci bezdarbnieku statistikā daļēji izskaidro arī ēnu ekonomikas ietekme. Nozares, kurās tradicionāli dominē vīrieši – būvniecība, transports, loģistika, remontdarbi, daļa ražošanas – vēsturiski ir arī tās, kur ēnu ekonomikas īpatsvars ir augstāks. Tas nozīmē, ka daļa nodarbinātības netiek pilnībā atspoguļota oficiālajā statistikā. Diemžēl iemesli nav saistīti tikai ar nozaru specifiku; vīrieši biežāk izvēlas strādāt ēnu ekonomikā arī individuālu apsvērumu dēļ, tostarp, lai izvairītos no finansiālām saistībām, piemēram, uzturlīdzekļu maksājumiem.
Nākotnes izaicinājumi un pielāgošanās nozīme
Kopumā Latvijas darba tirgus ir dinamiskā pārmaiņu fāzē, kurā demogrāfiskie faktori un tehnoloģiju attīstība, tostarp MI, pārveido darba saturu un prasības. Lai gan bažas par masveida darbavietu zaudēšanu nepiepildās, ir būtiski apzināties strukturālās izmaiņas un investēt darbinieku prasmju attīstībā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un samazinātu nevienmērīgo ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām. Pielāgošanās un nepārtraukta mācīšanās kļūst par galveno panākumu atslēgu šajā mainīgajā vidē.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
