Tuvojoties gada gaidītākajiem vasaras svētkiem – Līgo vakaram un Jāņu dienai – daudzus nodarbina jautājums par laikapstākļiem. Vai tiešām piepildīsies tautā iesakņojies teiciens “līst kā pa Jāņiem”? Meteorologi ir apkopojuši plašus vēsturiskos datus, lai noskaidrotu, cik patiess ir šis apgalvojums un kādas temperatūras parasti valda Līgo svinību laikā.
Aktuālā prognoze: Vējš, nevis lietus
Šogad, saskaņā ar pašreizējām prognozēm, Līgo vakarā un Jāņu dienā būtiski nokrišņi nav gaidāmi. Tomēr jāņem vērā, ka lielākajā daļā Latvijas pastiprināsies rietumu vējš, brāzmās sasniedzot pat 15-17 metrus sekundē. Gaisa temperatūra būs līdzīga kā iepriekšējās dienās, radot patīkamus apstākļus svinībām brīvā dabā, ja vien vējš nesagādās neērtības.
Jāņu nakts: Retāk lietaina, nekā domājam
Aplūkojot vēsturiskos datus par nokrišņiem Jāņu naktī (no 23. uz 24. jūniju) kopš 1966. gada, meteorologi nonākuši pie interesantiem secinājumiem. Lai gan pastāv uzskats, ka Jāņu naktī gandrīz vienmēr līst, patiesībā nokrišņu varbūtība atsevišķos Latvijas reģionos svārstās no 20% līdz 43%. Vidēji visā Latvijā iespējamība piedzīvot lietu Jāņu naktī ir aptuveni 30%. Tas nozīmē, ka no pēdējām 58 Jāņu naktīm, desmit reizes visā valstī nav lijis nemaz. Pēdējā šāda sausa Jāņu nakts bija pavisam nesen – 2023. gadā. Vēl deviņās Jāņu naktīs lietus bija tikai vietām, un vidējais nokrišņu daudzums nepārsniedza 0,1 mm.
Visvairāk nokrišņu Jāņu naktī kopš 1966. gada reģistrēts 1997. gadā, kad vidēji Latvijā nolija 12 mm, bet Krāslavā šis rādītājs sasniedza pat iespaidīgus 58 mm.
Jāņu diena: Nedaudz mitrāka, bet joprojām bieži sausa
Jāņu diena (24. jūnijs) tradicionāli ir nedaudz mitrāka par Jāņu nakti. Nokrišņu varbūtība šajā dienā Latvijā variē no 23% Pāvilostā līdz pat 50% Skrīveros, savukārt vidēji valstī tā ir 37%. Arī vislielākais reģistrētais nokrišņu daudzums pēdējos 56 gados Jāņu dienā ir bijis lielāks nekā naktī – 1980. gadā Praviņu novērojumu stacijā Tukuma novadā nolija 68,4 mm. Tomēr jāatzīmē, ka kopš mērījumu sākuma 10 Jāņu dienas ir aizvadītas pilnīgi bez nokrišņiem, un vēl sešās dienās lietus daudzums vidēji valstī nesasniedza 0,1 mm.
Mīts par saulgriežiem: Vai teiciens attiecas uz īsāko nakti?
Ņemot vērā šos datus, šķiet, ka teicienam “līst kā pa Jāņiem” nav stingra pamata, ja runa ir par 23. un 24. jūniju. Tomēr pastāv uzskats, ka šis teiciens varētu attiekties uz gada īsāko nakti jeb vasaras saulgriežiem, kas parasti iekrīt dažas dienas pirms Jāņiem. Meteorologi aplūkoja arī nokrišņu varbūtību naktī uz 21. jūniju un secināja, ka šī nakts ir pat sausāka par Jāņu nakti. Kopš 1966. gada varbūtība piedzīvot nokrišņus šajā naktī ir no 17% Ventspilī līdz 33% Siguldā, bet vidēji Latvijā – tikai 25%.
Jāņu temperatūras: Mērenas un patīkamas
Jāņu svinēšanu, protams, ietekmē ne tikai lietus, bet arī gaisa temperatūra. Klimatiskās standarta normas periodā no 1991. līdz 2020. gadam vidējā diennakts temperatūra Latvijā 23. un 24. jūnijā ir +15,6 °C. Jāņu naktī gaisa temperatūra vidēji visā Latvijā pazeminās līdz aptuveni +10,8 °C. Vissiltākās Jāņu naktis parasti ir Rīgā, kur minimālā gaisa temperatūra vidēji sasniedz +13,1 °C, savukārt vēsākās Jāņu naktis tradicionāli novērotas Zosēnos, kur termometra stabiņš var noslīdēt līdz vidēji +9,6 °C.
Apkopojot datus, redzams, ka mīts par obligāti lietainiem Jāņiem ir stipri pārspīlēts. Lai gan lietus iespējamība pastāv, Jāņu nakts un diena bieži vien ir sausas, un temperatūras ir mērenas, radot ideālus apstākļus svinībām. Lai kādi arī būtu laikapstākļi, galvenais ir svētku noskaņa un kopā būšana!
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
