Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) ir pieņēmis nozīmīgu lēmumu, atsakoties no tā dēvētā “mīkstā” mandāta, kas viņam tika piedāvāts darbam parlamentā. Šis lēmums uzsver viņa apņemšanos turpināt aktīvu darbību pašvaldības līmenī, koncentrējoties uz galvaspilsētas iedzīvotāju drošību un labklājību.
Ratnieks savā paziņojumā sociālajā tīklā “Twitter” uzsvēra, ka viņam ir svarīgi turpināt pildīt Rīgas vicemēra pienākumus. Viņš saskata lielas iespējas stiprināt Rīgas un tās iedzīvotāju drošību, īpaši sadarbībā ar iekšlietu ministru Jāni Dombravu (NA) tādās kritiskās jomās kā imigrācija un civilā aizsardzība. Ratnieks skaidroja, ka, lai gan 2022. gada Saeimas vēlēšanās viņš saņēma rīdzinieku atbalstu, kas varētu būt pamats mandāta pieņemšanai, pirms gada notikušajās Rīgas domes vēlēšanās viņš jau ieguva rīdzinieku uzticību kā Nacionālās apvienības Rīgas mēra kandidāts. Šis fakts acīmredzot nostiprinājis viņa pārliecību par darba turpināšanu pašvaldībā.
Šis nav pirmais gadījums, kad Nacionālās apvienības pārstāvis izvēlas pašvaldības darbu, nevis “mīksto” mandātu Saeimā. Iepriekš līdzīgi rīkojās arī Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš (NA). Lapiņam mandāts tika piedāvāts pēc tam, kad toreizējais Saeimas deputāts Nauris Puntulis (NA) kļuva par ministru. Lapiņš, rūpīgi apsverot situāciju, nolēma nepieņemt Saeimas deputāta mandātu uz atlikušajiem četriem parlamenta pilnvaru mēnešiem. Viņš norādīja, ka šobrīd svarīgākais ir Latvijas un Rīgas drošība. Tāpēc viņš turpinās vadīt Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteju un darbosies kā iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) ārštata padomnieks civilās aizsardzības jautājumos, par ko atlīdzību nesaņems.
Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka pēc Ratnieka atteikšanās no mandāta, iespēja ieņemt šo vietu Saeimā pavērsies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājam, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes loceklim un “Latvijaspieminekli.lv” veidotājam Robertam Ķipuram.
“Mīkstie” mandāti Saeimā parādījās pēc tam, kad tika apstiprināta jaunā valdība, kurā iesaistījās arī līdzšinējās opozīcijas pārstāvji. Tas radīja ievērojamas izmaiņas parlamenta sastāvā, jo vairāki deputāti kļuva par ministriem, bet citi, kas iepriekš bija ministri, atgriezās Saeimā. No Nacionālās apvienības rindām par ministriem kļuva Ilze Indriksone (izglītības un zinātnes ministre), Jānis Dombrava (iekšlietu ministrs), Nauris Puntulis (kultūras ministrs) un Jānis Vitenbergs (klimata un enerģētikas ministrs).
Savukārt “mīkstos” mandātus piekrita pieņemt Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars un Bauskas novada domes deputāts Arnolds Jātnieks. Interesanti, ka no “mīkstā” mandāta atteicās arī bijušais Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks. Pēc Iesalnieka lēmuma mandāts tika piedāvāts Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta vadītājam Rūdolfam Kalvānam, kurš tobrīd jau bija kļuvis par jaunās izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (NA) biroja vadītāju. Arī Kalvāns atteicās no mandāta, un tikai nākamais rindā – Nacionālās apvienības Saulkrastu nodaļas vadītāja vietnieks Jānis Eglīts – to pieņēma.
Šie notikumi ilustrē politiķu prioritāšu maiņu un arvien pieaugošo fokusu uz darbu pašvaldībās, īpaši galvaspilsētā, kur tiek saskatītas tiešākas iespējas ietekmēt iedzīvotāju ikdienu un drošību.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
