29. septembrī tiek svinēta Miķeļdiena, kas simbolizē rudens ražas laika noslēgumu un ir svarīga robeža gada ritējumā. Līdz šai dienai lauku darbiem bija jābūt pabeigtiem, un šī diena bija īpaša rūpīgai dabas vērošanai. Tautas ticējumi vēsta, ka koku lapas, vējš un putni spēj atklāt, kāda ziema gaida. Miķeļi ir saistīti ar ražas novākšanu un svētības simboliku, kas ir Miķela un Jumja tēlu izpausmēs. Folklorista Osvalda Līdeka apkopotais materiāls norāda, ka tradīcijās Miķeļdienā bija pieņemts kopt un kārtot svētku mielastu, kas bieži ietvēra auna, āža vai sivēna gaļu. Dzīvnieks, kas tika audzēts šiem svētkiem, tika dēvēts par “Miķelīti”. Rūpīgi jāpieiet arī Jumja meklēšanai. Atrasts stiebrs ar divām vārpām bija vērtīgs, un tā nolūks bija piesaistīt laimi un labumus nākamajā gadā. Tiek uzskatīts, ka Jumja glabāšana klētī piesaista bagātību un veiksmi. Miķeļdiena ir ne tikai laika svinēšana, bet arī saimnieku cerības uz labu ražu un veiksmīgu nākamo gadu.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
