Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums apturēt aptuveni 4000 karavīru brigādes nosūtīšanu uz Poliju ir izraisījis plašas diskusijas un radījis neskaidrības arī kaimiņvalstī Lietuvā. Šis lēmums ir īpaši aktuāls, jo apturētā brigāde ir cieši saistīta ar amerikāņu karavīriem, kas pašlaik atrodas Lietuvas teritorijā, veidojot būtisku daļu no reģiona drošības arhitektūras.
Līdz šim Polijā bija izvietoti aptuveni 10 000 ASV karavīru, tostarp minētā brigāde. Lai gan daļa karavīru, kuru dienesta laiks ir beidzies, pakāpeniski pamet reģionu, Pentagons ir pavēlējis atlikt jauno spēku ierašanos. Šo soli skaidroja ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, uzsverot, ka tas nav karavīru skaita samazinājums, bet gan dislokācijas atlikšana. Venss norādīja, ka Polija ir spējīga aizstāvēt sevi un tai ir spēcīga ASV atbalsta klātbūtne. Viņš akcentēja, ka runa nav par pilnīgu karavīru izvešanu no Eiropas, bet gan par resursu pārdali, lai maksimāli nodrošinātu ASV drošības intereses. Viceprezidents arī piebilda, ka ir saprātīgi sagaidīt, ka Eiropa uzņemsies lielāku atbildību par savas teritorijas drošību, vienlaikus apliecinot ASV un Eiropas ciešās sabiedrotās attiecības.
Tomēr šī situācija tieši ietekmē arī Lietuvu, kur pašlaik atrodas aptuveni tūkstotis amerikāņu karavīru. Lietuvas parlamenta locekļi apstiprina, ka šie spēki ir daļa no tās pašas brigādes, kuras pārvietošana uz Poliju ir atlikta. Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns paziņojis, ka Lietuva nav saņēmusi nekādus draudīgus signālus no ASV un joprojām ir uzticams partneris. Arī Seima priekšsēdētājs Juozas Olekas norādīja, ka nav saņemta informācija par karavīru skaita samazināšanu Lietuvā un sadarbība turpinās pilnā apmērā.
Lai gan daži politiski aktīvie Lietuvas pārstāvji ir pauduši bažas, Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Rimants Sinkevičius uzsvēra, ka turpmākā notikumu attīstība nav viņu kompetencē, taču no ASV vizītē atgriezušajiem Seima locekļiem nav saņemti negatīvi signāli. Lietuvas karaspēka vadība savukārt atzinusi, ka valsts labprāt uzņemtu ne tikai bataljonu, bet pat veselu amerikāņu brigādi, un jau ilgāku laiku sedz vietējo amerikāņu karavīru uzturēšanās izmaksas.
Plašākā kontekstā ASV šobrīd Eiropā ir izvietoti aptuveni 80 000 karavīru, kas ir atgriezies līmenī, kāds bija pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ASV viceprezidenta komentāri izskan laikā, kad Vašingtona ir paziņojusi par spēku samazināšanu Eiropā, tostarp atsaucot 5000 karavīrus no Vācijas. Šie lēmumi liecina par ASV stratēģijas maiņu, prioritizējot resursu efektīvāku izmantošanu un mudinot Eiropas partnerus stiprināt savas aizsardzības spējas.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
