Pēc tam, kad Ungārijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu sakāvi cieta ilggadējais premjerministrs Viktors Orbāns un viņa partija “Fidesz”, latviešu režisors Alvis Hermanis sociālajos tīklos nācis klajā ar asu kritiku, kas daudziem licis uzdot jautājumu, vai režisors nav “metis kažoku uz otru pusi”. Hermanis norādījis, ka “Ungārijas piemērs rāda, ka jebkāda sadarbība ar Krieviju ir idiotiska ideja”. Šis paziņojums izraisījis plašu rezonansi, jo savulaik Hermanis Orbānam bija veltījis atzinīgus vārdus.
Režisors savā “Threads” ierakstā pauda, ka Ungārijas vēlēšanu rezultāti varētu vairot iedvesmu arī latviešiem, jo tie demonstrē, kā “tikt vaļā no partijām un politiķiem, kuri valsti nolaiduši līdz kliņķim”. Viņš piebilda, ka “Ungārija arī pa pēdējām vietām dzīvojās visās tabulās,” tādējādi netieši norādot uz Orbāna valdības neefektivitāti.
Tomēr šie vārdi ātri vien tika salīdzināti ar Hermaņa iepriekšējiem izteikumiem. Sociālo tīklu lietotāja Inese atgādināja, ka pirms kāda laika režisors Orbānu raksturoja kā “vienu no retajiem Eiropas politiķiem, kurš aizstāv savas valsts intereses un domā par nācijas nākotni, nevis tikai par Briseles birokrātiju”. Tāpat Hermanis bija teicis: “Man Orbāna politika ir tuvāka nekā pašreizējais liberālais ES kurss – jo viņš runā par demogrāfiju, identitāti un nācijas izdzīvošanu”. Inese, tāpat kā daudzi citi, norādīja, ka “internets neko neaizmirst”, un šai nostājai pievienojās arī bijusī kultūras ministre Agnese Logina.
Agnese Logina savā komentārā uzsvēra: “Tik daudz tagad tādu, kas met kažoku uz otru pusi un apsveic Ungāriju ar atbrīvošanos no Krievijas ietekmes, bet pirms vēlēšanām slavēja Orbānu par to, kā viņš cīnās par konservatīvām vērtībām. Liekulības paraugstunda.” Šie vārdi atspoguļo daudzu sabiedrības locekļu neizpratni un kritiku par Hermaņa pēkšņo retorikas maiņu.
Atbildot uz šo kritiku, Alvis Hermanis centās paskaidrot savu nostāju. Viņš norādīja, ka “Orbāns 2015. gadā izdarīja vienu labu lietu – izglāba Eiropu no kodolzinātnieku un citu Āfrikas inženieru invāzijas, jo aizvēra robežu beidzot. Viss pārējais – nepareizi.” Ar šo paziņojumu režisors mēģināja nodalīt savu agrāko atzinību par konkrētu Orbāna lēmumu no kopējās politikas, ko tagad kritizē.
Diskusijās par Hermaņa politiskajiem uzskatiem un viņa pārstāvēto partiju “Mēs mainām noteikumus” (MMN) izskanēja arī jautājumi par iespējamu koalīcijas veidošanu ar Aivaru Šleseru. Kāda lietotāja vārdā Līga vaicāja, vai tas nav pretrunā ar Hermaņa paustajām idejām. Režisors atbildēja, ka MMN mērķi ir “vēlēšanu reforma un ģenerāltīrīšana valsts pārvaldē”, un ka pēc pusgada būšot redzams, kuri atbalsta šos mērķus.
Ungārijas parlamenta vēlēšanas, kas norisinājās 12. aprīlī ar rekordlielu vēlētāju aktivitāti, patiešām atnesa lielas pārmaiņas. Krievijai draudzīgais Viktors Orbāns, kurš pie varas atradās kopš 2010. gada, atzina sakāvi. Uzvaru izcīnīja opozīcijas konservatīvā “Cieņas un brīvības” partija (“Tisza”), kas ieguva 138 no 199 parlamenta vietām, saņemot 53,6% vēlētāju atbalstu. Savukārt Orbāna “Fidesz” partija ieguva tikai 37,8% balsu un 55 vietas jaunajā parlamentā. Šis rezultāts iezīmē jaunu posmu Ungārijas politikā un, kā redzams, ir iedvesmojis arī spraigas diskusijas Latvijas sabiedrībā.