Krievijā svētdienas vakarā slēgti vēlēšanu iecirkņi pēc trīs dienas ilgušajām Valsts domes vēlēšanām. Valdošā partija “Vienotā Krievija” prognozē dominējošā stāvokļa saglabāšanu, kamēr lielākā daļa pret karu vērsto kandidātu tika izslēgti. Kremlis cenšas sasaistīt balsojumu ar sabiedrības atbalstu Krievijas armijai un karam Ukrainā. Šīs ir pirmās Krievijas parlamenta vēlēšanas kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Iepriekšējās, 2021. gada vēlēšanās, “Vienotā Krievija” ieguva vairāk nekā divas trešdaļas no 450 vietām Valsts domē. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš nav šīs partijas biedrs un šajās vēlēšanās nekandidēja, tomēr partija turpina atbalstīt viņa politiku. Vēlēšanas norisinājās stingrā politiskajā kontrolē. Lielākā daļa redzamāko pretkaru noskaņoto kandidātu netika pieļauti, bet daļa Putina kritiķu ir ieslodzījumā vai emigrācijā. Liberālā partija “Jabloko”, kas publiski iestājas pret karu Ukrainā, tika izslēgta no federālā partiju saraksta. Pirms balsojuma Putins televīzijas uzrunā izteica, ka vēlēšanas apstiprina atbalstu Krievijas karavīriem. Kremlis pozicionē vēlēšanas kā rādītāju sabiedrības atbalstam karā, ko valdība nosauc par “speciālo militāro operāciju”.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
