15. Saeimas vēlēšanās piedalīsies vairāki kandidāti, kas saistīti ar baznīcām un reliģiskajām kopienām, tostarp garīdznieki un cilvēki ar augstāko teoloģisko izglītību. Šī perspektīva raisa jautājumus par reliģiskās ietekmes lomu politikā. Satversmes 99. pants garantē domas un reliģiskās pārliecības brīvību, taču tas nenozīmē, ka garīdzniekiem ir liegts ieņemt vēlētus amatus. Vēsturiski garīdznieki ieņemti amatus gan starpkaru, gan mūsdienu Latvijas parlamentā. Piemēram, Rīgas domnieks Ainars Baštiks ir viens no izcilākajiem mūsdienu politiķiem, kurš savā karjerā ir bijis arī Saeimas deputāts un ģimenes lietu ministrs. Ainars Baštiks startē no partijas ‘Latvija pirmajā vietā’ un ieņem trešo numuru Rīgas sarakstā. Cits zīmīgs kandidāts ir Mārcis Jencītis, kas ir harizmātiskās draudzes dibinātājs, taču šajās vēlēšanās vairs nekandidēs. Garīdznieku iesaiste politikā ir vēsturiski nozīmīga, un tie joprojām ir aktīvi dalībnieki demokrātiskajās institūcijās.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
