Svētdien Bosnijā un Hercegovinā noslēdzās balsošana parlamenta un prezidenta vēlēšanās, kurām ir būtiska nozīme valsts nākotnes virzībā uz Eiropas Savienību (ES). Vēlētāji izvēlējās parlamenta deputātus un trīs valsts prezidentūras locekļus, kas pārstāv bosniešu, horvātu un serbu kopienas. Pirmie provizoriskie rezultāti tika gaidīti svētdienas vakarā. Vēlēšanās īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par Bosnijas un Hercegovinas virzību uz ES, jo valsts jau 2022. gadā ieguva kandidātvalsts statusu. ES līderi plānoja sākt iestāšanās sarunas 2024. gadā, tomēr nepieciešamās reformas ir kavējušās politisko domstarpību un etniskās spriedzes dēļ. Bosnijā ir bažas par to, kā vēlēšanu rezultāti ietekmēs valsti, īpaši, ņemot vērā serbu politiķu aicinājumus pēc lielākas autonomijas Serbu Republikā. Bosnija un Hercegovina, kopš 1992. -1995. gada kara, ir sadalīta divās autonomās daļās: Bosnijas un Hercegovinas Federācijā un Serbu Republikā, ar sarežģītu centrālās varas sistēmu, kas izveidota pēc Deitonas miera līguma.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
